Kultūras un audiovizuālās informācijas pieejamība cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem Latvijā un pasaulē

Tēmas – ''vieglā un vienkāršā valoda, audiovizuālā pieejamība un zīmju valoda'' – otrā daļa.

Arī vieglā valoda, par kuru runāju iepriekšējā rakstā, nodrošina pieejamību, jo sniedz iespēju cilvēkiem ar lasīšanas grūtībām vai citiem informācijas uztveres traucējumiem iespēju saprast informāciju, kas bieži ir uzrakstīta vai izteikta sarežģītā valodā.

Vieglā valoda un informācijas pieejamība ir gan iekļaujošas sabiedrības, gan "demokrātiskas dabas jautājums – lai cilvēks varētu īstenot savas tiesības, viņam ir jābūt labi informētam. Daudziem cilvēkiem būtu iespēja dzīvot patstāvīgu dzīvi, ja vien viņiem būtu izskaidrota informācija par ikdienas norisēm – aktuālo sabiedrībā, tiesībām, pakalpojumiem utt.¹".

Pieejamība – tā ir izvairīšanās no nevajadzīgiem šķēršļiem, kas cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem neļauj piekļūt informācijai un notikumiem.

Arvien vairāk valstu televīzijās ziņu un dažādi citi raidījumi tiek nodrošināti ar surdotulkojumu un subtitriem, savukārt konferencēs arvien biežāk ir iespēja redzēt reāllaika subtitrus.

Austrālijā biežā surdotulku klātbūtne ekrānos ievērojami palielinājusi cilvēku skaitu, kuri vēlas apgūt zīmju valodu. "Austrāliešu zīmju valodas klātbūtne ekrānos likusi par to runāt. Par to runā komentāros internetā, cilvēki nāk klāt un taujā, kā viņi to varētu iemācīties. Skolēni to var saskatīt kā savu nākotnes profesiju. Ceru, ka tas mūsu rindas padarīs kuplākas," saka austrāliešu zīmju valodas surdotulce Sāra Dempsija (Sarah Dempsey)².

Šajos divos video ir redzams lielisks piemēram, kā repa un roka koncertos surdotulks veic tulkojumu zīmju valodā, ļaujot arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem apmeklēt un izbaudīt koncertus.

Programma "Apvārsnis 2020" līdzfinansēja tulkošanas programmatūras un zīmju valodas tēlu projektu "Arches", kas ļauj nedzirdīgiem cilvēkiem piekļūt informācijai par mākslas darbiem muzejos un kas veido animētus zīmju valodas tēlus.

Eiropas Savienības (ES) programma "Radošā Eiropa" līdzfinansēja projektu "Audience Blending by Arts" (angļu val. ''Auditorijas iekļaušana ar mākslu'') un tā zīmju teātra apakšprojektu, kas sniedza iespēju skatītājiem un māksliniekiem ar invaliditāti un bez tās izbaudīt vienādu kultūras pieredzi. Savukārt "Towards Creative Inclusion in Adult Education" (angļu val. ''Ceļā uz radošu iekļaušanu un pieaugušo izglītību'') ir "Erasmus+" līdzfinansēts projekts, kas apkopoja paraugprakses piemērus izglītības politikā attiecībā uz iekļaujošo mākslu, kā arī izstrādāja vadlīnijas pedagogiem un mākslas praktiķiem³.

2015. gadā pasaulē bija 15 miljoni neredzīgu cilvēku, savukārt – saskaņā ar prognozēm – 2050. gadā to būs jau ap 45 miljoniem. Latvijā ir vairāk nekā 12 000 cilvēku, kuri ir daļēji vai pilnībā zaudējuši redzi, tas ir, 70–80 procenti iespēju uztvert informāciju, tādēļ neredzība ir viena no vissmagākajām invaliditātes formām – to apstiprina arī pasaules zinātnes veiktie pētījumi.

Lai gan baltais spieķis jau ir starptautiski pieņemts kā neredzīgu cilvēku simbols, atšķirīgās valstīs ir atšķirīgi noteikumi kā izveidot balto spieķi. Piemēram, Apvienotajā Karalistē balts spieķis norāda, ka tā lietotājam ir redzes traucējumi, bet ja uz tā vēl ir divas sarkanas joslas, tas liecina, ka lietotājs ir gan neredzīgs, gan nedzirdīgs⁴.

Eiropas Komisija norāda, ka 80 miljonus ES iedzīvotāju lielākā vai mazākā mērā skar invaliditāte ("ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai sensoriski traucējumi"). ES Statistikas birojs Eurostat ziņo, ka katram septītajam iedzīvotājam vecumā no 15 līdz 64 gadiem ir grūtības veikt pamatdarbības, piemēram, staigāt, redzēt vai dzirdēt. Tikmēr neredzīgiem cilvēkiem ir pieejami tikai 1–5 procenti literatūras⁵.

Katru gadu septembra trešajā sestdienā pasaulē atzīmē Ašera sindroma (Usher syndrome) informācijas dienu – šis laiks izvēlēts simboliski, kad ziemeļu puslodē saules gaismu nomaina tumšie rudens vakari. Ašera sindroms ir ģenētiska slimība, ko raksturo dzirdes zudums, progresējošs redzes zudums un neizbēgams aklums. Tā sastopamība starp visiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem pacientiem ir 3 līdz 6 procenti.

Tas gan nenozīmē, ka šīs personas nav spējīgas strādāt vai izpausties radoši. Piemēram, gandrīz visiem Telavivas aktieru trupas "Nalaga'at" dalībniekiem ir Ašera sindroms. Tie, kuri spēj runāt, pārtulko tekstu, bet tie, kuri redz, vada neredzīgos. Kaut gan viņi darbojas Izraēlā, šeit nepastāv ierastais dalījums arābos un ebrejos. Aktieri galvenokārt sazinās ar pieskārieniem un uzrunā publiku pieskārienu, pantomīmas, zīmju un mūzikas valodā⁶.

Galvenie noteikumi, kas jāievēro audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem cita starpā ir pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti⁷. Tiesības personām ar īpašām vajadzībām un gados vecākiem cilvēkiem piedalīties un integrēties Eiropas Savienības sociālajā un kultūras dzīvē ir nedalāmi saistītas ar pieejamu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu.

Veidi, kā nodrošināt pieejamību, ietver zīmju valodu, subtitrus, akustiskus informatīvus uzrakstus, aprakstus un viegli saprotamu izvēlnes vadību⁸. Pat sociālā tīkla ''Instagram'' stāstos (stories) iesaka vienmēr dublēt sacīto ar tekstu, lai to varētu izlasīt arī neredzīgie un vājredzīgie. Konferenču zālēm ir jābūt aprīkotām ar audioindukcijas jeb dzirdes cilpām. Tādas iekārtotas, piemēram, konferenču zālēs Nacionālajā bibliotēkā. Savukārt izglītības iestāžu telpās būtu īpaši jādomā par akustiku un dzirdamību.

Latvijas Televīzija ārkārtējās situācijas laikā paplašinājusi saturu, ko tā tulko arī zīmju valodā. Surdotulki pieejami preses konferencēm un virknei raidījumu internetā.

Arī "Tildes" balss atpazīšanas programma piedāvā noklausīties tekstu, ļaujot lietot datorprogrammas, pārlūkot internetu un sazināties e-pastā. "2005. gadā Tilde kopā ar Latvijas Neredzīgo biedrību sāka projektu, kura galvenais mērķis bija palīdzēt vājredzīgiem cilvēkiem lietot datoru latviešu valodā. (..) Tagad sistēma bez maksas ir pieejama visiem Latvijas vājredzīgajiem."⁹

Žurnāliste Marina Latiševa 2019. gadā publicēja rakstu "Pieejami nepieejamā māksla cilvēkiem ar īpašām vajadzībām", kurā pētīja audiovizuālās mākslas pieejamību Latvijas kultūras iestādēs, kā arī dalījās vairāku cilvēku pieredzes stāstos.

Nodibinājums "Pasaules valoda", kas jau vairākus gadus organizē ļoti populāro Pasaules diktāts latviešu valodā, 2019. gadā piedāvāja rakstīt diktātu arī Braila rakstā, izmantojot šā raksta rakstāmmašīnas vai tāfelītes ar grifeli. Šo iespēju nodrošināja Latvijas Neredzīgo bibliotēka¹⁰, un cerams, ka tāda būs pieejama arī pēc Covid-19 izraisītās krīzes beigām.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka piedāvā arī plašu grāmatu klāstu, un tās galvenokārt ir trīs sadaļās: audiogrāmatas, Braila raksts un palielinātā druka. Pieejami arī izdevumi vieglajā valodā.

Zīmju valodas ir pilnvērtīgas valodas ar savu gramatiku un teikumu uzbūvi. Tāpat kā citās valodās, arī zīmju valodās ir savi grūti pārtulkojami izteicieni un noteikti vārdi, kuriem nav tieša tulkojuma citā zīmju valodā.

Viena universāla zīmju valoda nepastāv, un tai ir daudz variantu, un reizēm vienā valstī var būt vairākas zīmju valodas. Piemēram, Beļģijā un Spānijā ir divas zīmju valodas – attiecīgi franciski runājošo beļģu un flāmu zīmju valoda un spāņu un katalāņu zīmju valoda.

Zīmju valodas var iedalīt valodu grupās. Piemēram, austriešu vai nīderlandiešu zīmju valodu ir vieglāk saprast vācu, nevis itāliešu zīmju valodas pratējam. Turpretī britu zīmju valoda ļoti atšķiras no citām Eiropas zīmju valodām, un tās vienīgā līdziniece ir austrāliešu zīmju valoda.

Pastāv arī starptautiskā saziņas sistēma, ko dēvē par starptautiskajām zīmēm. To regulāri izmanto starptautiskās konferencēs un tikšanās reizēs, kad dalībnieki nerunā vienā zīmju valodā. Tiesa, šo valodu nevar salīdzināt ar esperanto jeb mākslīgi veidoto starptautisko valodu, jo starptautiskās zīmes nevar uzskatīt par valodu un tai nav noteiktas gramatikas.

Zīmju valodas var tikt atveidotas rakstveidā dažādi, un nav viena standartizēta veida, taču bieži lieto Hamburgas Apzīmējumu sistēmu, kas izmanto noteiktus simbolus, kuri apzīmē rokas formu un zīmes kustību. Līdzīga sistēma ir "SignWriting" (zīmju rakstīšana – angļu val.). Papildus izmanto "skaidrošanu".

Lēš, ka Eiropas Savienībā ir aptuveni 750 000 nedzirdīgo zīmju valodas lietotāji. Vidēji viņi veido 0,1 procentu iedzīvotāju skaita valstī, taču šis skaitlis neiekļauj cilvēkus, kuri iemācījušies zīmju valodu kā otro valodu vai nedzirdīgu cilvēku bērnus vai citus ģimenes locekļus. Zīmju valodu visbiežāk apgūst nedzirdīgu bērnu vecāki un brāļi vai māsas, lai atvieglotu saziņu. Diezgan daudz cilvēku mācās zīmju valodu brīvajā laikā, jo viņiem ir interese par zīmju valodu, zīmju valodā runājoši draugi vai vēlme kļūt par surdotulku. Nedzirdīgu cilvēku bērni bieži vien iemācās zīmju valodu paši, un tā var būt viņu pirmā valoda, pirms runātajām valodām.

Vairāk par zīmju valodu var izlasīt šajā rakstā.

Par latviešu zīmju valodas kursiem un dažādiem zīmju valodas materiāliem par (vārdnīcām, videovārdnīcām u. tml.) var interesēties Latvijas Neredzīgo savienības Rehabilitācijas centra Zīmju valodas attīstības nodaļā. Latviešu un daudzas citas zīmju valodas var apgūt arī pašmācības ceļā šajā tīmekļvietnē.

Savukārt zināšanas par kultūras un citu pasākumu pieejamību var papildināt gan iepriekš minētajos avotos, gan arī Barselonas universitātes bezmaksas kursā, kas ir pieejams attālinātās izglītības platformā "Coursera". Ir izveidota arī īpaša rokasgrāmata par televīzijas raidījumu pieejamību.

Ja vēlies papildināt izveidoto audiovizuālo saturu ar subtitriem, iesaku bezmaksas programmatūru "Subtitle Edit" un lietotni "Headliner App".

Tuvākajā laikā plānoju izstrādāt pieejamības vadlīnijas latviešu podkāstu jeb raidierakstu, kā arī "Youtube" raidījumu vadītājiem. Ja arī Tev ir vēlme iesaistīties šādu vadlīniju izstrādē vai saņemt tās, sazinies ar mani, rakstot e-pasta vēstuli.

Izmantotie avoti:

¹Sandra Ķīķere. Informācijas pieejamība vieglajā valodā: Latvijas situācijas izpēte. Pieejams: https://bit.ly/2KrnOhn
²Gints Amoliņš. Austrālijā aug interese apgūt zīmju valodu. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/australija-aug-interese-apgut-zimju-valodu.a359405/
³Magdalena Pasikowska-Schnass. Access to cultural life for people with disabilities. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2019/644200/EPRS_BRI(2019)644200_EN.pdf
⁴Latvijas Neredzīgo biedrība. Statistika un pētījumi. Pieejams: http://www.lnbiedriba.lv/lv/par-biedribu/statistika-un-petijumi/
⁵Magdalena Pasikowska-Schnass. Access to cultural life for people with disabilities. Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2019/644200/EPRS_BRI(2019)644200_EN.pdf
⁶Veselam.lv. Cilvēki zaudē redzi un dzirdi, tomēr spēlē teātri! Pieejams: https://www.la.lv/cilveki-zaude-redzi-un-dzirdi-tomer-spele-teatri
⁷Kultūras ministrija. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva. Pieejams: http://oldweb.km.lv/lv/es/kulturpolitika/audioviz_regulacija.html
⁸Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2010:095:0001:0024:LV:PDF
⁹https://www.tilde.lv/produkti-un-risinajumi/balss-tehnologijas
¹⁰https://neredzigobiblioteka.lv/sogad-diktats-tiks-rakstits-ari-braila-raksta/