Pašlaik noteikts, ka sociāli apdrošinātai personai ir tiesības uz vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendāra dienām. Atbalsts pienākas vienam no bērna vecākiem, adoptētājiem, audžuģimenes loceklim, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar Bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina. Uz to var pretendēt, ja persona nevar strādāt attālināti un aprūpējamais bērns vecumā līdz desmit gadiem ieskaitot vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam ar Covid-19 infekciju saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt izglītības iestādi vai mācības notiek attālināti. Pabalstu ir tiesības pieprasīt vienu reizi laikposmā no 30. novembra līdz 31. decembrim un vienu reizi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam.
Ņemot vērā labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) priekšlikumu, komisija atbalstīja likuma redakciju, kas paredz, ka šogad iespējams saņemt vienreizēju slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendāra dienām, bet nākamajā gadā, no 1. janvāra līdz 30. jūnijam, pabalstu bērnu pieskatīšanai izmaksās bez termiņa ierobežojuma. Tāpat tas vairs nebūs vienreizējs.
Vienlaikus noteikts, ka pabalstu neizmaksās, ja persona ir nodarbināta vai veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus. Tāpat uz pabalstu nevar pretendēt, ja ir piešķirts slimības, vecāku pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, maternitātes, paternitātes pabalsts vai atbalsts dīkstāvē, vai arī slimības palīdzības pabalsts par to pašu bērnu piešķirts otram bērna vecākam vai jau ir piešķirts slimības palīdzības pabalsts par citu bērnu.
Slimības palīdzības pabalstu persona varēs pieprasīt līdz 30. jūlijam. Pabalstu izmaksās par iepriekšējo mēnesi, tāpat kā tas ir noteikts citu sociālās apdrošināšanas pabalsta gadījumā.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece sēdē informēja, ka šim atbalsta veidam nākamajā gadā provizoriski būs nepieciešami 67,5 miljoni eiro.
Viņa arī atklāja, ka pagājušajā nedēļā saņemti aptuveni 30 pieteikumi jaunajam atbalsta veidam. Ņemot vērā gūto pieredzi un trūkumus saņemtajos pieteikumos, otrdien likumprojektā arī precizēta informācija, kas personai ir jāiesniedz, lai uz pabalstu pretendētu. Proti, tagad noteikts, ka izziņā no iestādes ir jānorāda laika periods, kurā bērnam ir noteikta karantīna, mācību apguve tiek nodrošināta attālināti, un vecāks, aizbildnis vai adoptētājs nevar strādāt attālināti. Tāpat gadījumā, ja uz pabalstu pretendē persona, kas ir atbalsta persona cilvēkam ar invaliditāti no 18 gadu vecuma, izziņā jānorāda periods, kad nav pieejami aprūpes centra vai dienas centra pakalpojumi.
Tāpat komisija atbalstīja grozījumus, kas paredz vecāku pabalstu turpināt izmaksāt, ja bērna vecāks ārkārtējās situācijas dēļ nevar atgriezties darbā. Paredzēts, ka turpmāk persona, kurai piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas ārkārtējās situācijas laikā un kura šo apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedzis viena gada vai pusotra gada vecumu.
Pabalstu varēs turpināt izmaksāt par periodu no 9. novembra līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu pabalsts tiks izmaksāts iepriekš piešķirtā apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī, paredz likumprojekts.
Likumprojektu otrajā lasījumā Saeima skatīs ceturtdien, 10. decembrī.
Jau ziņots, ka pabalsta apmērs ir 60% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šo pabalstu neapliks ne ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, ne ar sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Pabalstu var piešķirt arī personai, kas ir atbalsta persona personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma, kurai pašvaldība piešķīrusi dienas aprūpes centra vai dienas centra pakalpojumu un kura ar Covid-19 infekciju saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt dienas aprūpes centru.