Nesen pabeigtā ilgtermiņa pētījumā atklāts, ka būšana pirmdzimtajam ģimenē negarantē to, ka tāpēc bērns būs veiksmīgāks savā karjerā, apgāžot mītu par panākumu saistību ar secību, kādā bērns ģimenē piedzimis, vēsta "Science Alert".
Pētījums veikts 50 gadu garumā, analizējot 3763 amerikāņu dzīvi – nav atklāti nekādi pierādījumi tam, ka cilvēka secība, kādā piedzimis savā ģimenē (vecākais, vidējais vai jaunākais bērns), nav saistīta ar to, kādu profesiju vai amatu cilvēks ieņēmis. Pētnieki vien atklājuši nelielu korelāciju starp piedzimšanas secību un zināšanu sasniegumiem, piemēram, akadēmiskajā vidē.
Populārais pieņēmums, ka pirmdzimtie savā dzīvē izvēlas zinātnes ceļu biežāk, bet vidējie vai jaunākie bērni savā profesijā ir radošāki, nav apstiprinājies. Pētnieki norādījuši, ka ir daudz un dažādu citu faktoru, kas jāņem vērā.
"Niecīgie pierādījumi par iespējamo saikni starp dzimšanas kārtību, izglītību un statusa sasniegumiem vairāk norāda uz neizskaidrojamiem nejaušiem mehānismiem, nekā uz piedēvētajām īpašībām un spējām (bet katrā ziņā ne zinātnē balstītiem) specifiskai dzimšanas kārtībai," norāda pētījuma autore, psiholoģe Rodika Demiana no Hjūstonas Universitātes ASV.
Iepriekš veiktie pētījumi izvirza divas hipotēzes: vienu, ka bērni, kuri ģimenē piedzimuši vēlāk, mēģina un atrod nišas, ko jau nav aizpildījuši vecākie bērni, vairāk riskējot un esot radošāki un sociālāki, kas ietekmē arī viņu karjeras izvēles. Otra hipotēze ir, ka pirmdzimtie parasti ir inteliģentāki un viņiem skolā ir labākas sekmes, veiksmīgākas karjeras, jo jaunākajiem brāļiem un māsām ir zemāks intelektuālais stimuls – nav pietiekama pieaugušā–bērna kontakta ģimenē.
Datu apstrādē, ko veikusi Demiana un viņas kolēģe, psiholoģe Mēriona Špenglere no Tūbingenas Universitātes Vācijā, atklājies, ka nav atbalsta pirmajai hipotēzei par "nišas atrašanas" modeli, kā arī ir ļoti neliels skaits datu, kas apstiprinātu otru hipotēzi par drūzmu ģimenē.
Pētījumā atklāts, ka pirmdzimtajiem ir lielāka iespēja uzplaukt radošās profesijās, kas ļauj vecākiem labāk izprast, kādā virzienā dosies katrs no viņu bērniem. Demiana izteikusies, ka vairāk uzmanības būtu jāvelta tam, kādas sociālās ekspektācijas un prakses izmantojam, kritiskāk izvērtējot vecāku padomu grāmatas, kas savus ieteikumus balsta tajā, ka jāiegulda to bērnu nākotnē, kuri būs veiksmīgāki, paļaujoties vien uz bērnu dzimšanas kārtību. Tā vietā vairāk jāpievērš uzmanība katra bērna individuālajām iezīmēm.
Daudzi iepriekš veiktie pētījumi analizējuši saikni starp panākumiem un to, vai cilvēks ir vecākais, vidējais vai jaunākais bērns ģimenē, taču secinātais bieži vien ir pretrunīgs. Viena no problēmām, kas uzsvērta jaunākajā pētījumā, ir tas, ka bērnam un ģimenei ir daudz un dažādas ārējās ietekmes, un izolēt dzimšanas kārtības faktoru vienu pašu ir sarežģīti.
Dažādiem pētījumiem ir atšķirīgi mērījumi, eksperimenti un bērnu vecuma grupas (nemaz nerunājot par sociālo fonu utt.), kas izskaidro to, kāpēc katrā no iepriekš veiktajiem pētījumiem rezultāti variē.
Pētnieki gan norāda, ka šī lauciņa izpēte ir fascinējoša, jo katrai ģimenei ir sava pieredze un stāsti. Fakti gan parāda, ka secība, kādā esi ģimenē piedzimis, neietekmē darbaspējas un to, kādā karjerā nonāksi.
"Mūsu noskaidrotais rosina domāt, ka dzimšanas secības ietekme uz karjeras veidiem, nodarbošanās kreativitāti un zināšanu statusu iepriekš ir pārāk augstu novērtēta," izteikusies Demiana. Pētniece un psiholoģe arī norāda, ka, praktiski runājot, nav pierādījumu tam, ka pirmdzimtie noteikti sevi pierādīs specifiskā karjeras laukā, tāpēc vecākiem nevajadzētu būt pārsteigtiem, ja vecākais bērns izvēlas kļūt par skulptoru, bet jaunākais – mikrobiologu.
Pētījums publicēts "European Journal of Personality" un ar to iepazīties vari šeit.
Bet zemāk atradīsi rakstus no portāla "Cālis" arhīva par vecāko un jaunāko bērnu īpašībām.
Kā vecākais bērns atšķiras no jaunākā. Pieci muļķīgi mīti
Gadu no gada dažādu jomu speciālisti pēta vecāko un jaunāko bērnu attīstības atšķirības, viņu iespējas un dotības. Patiesībā daudzie argumenti, kas ir par labu vecākajiem bērniem ģimenē, ir balstīti vien uz vispārējiem stereotipiem.
Lasīt vairāk
Katram sava vieta? Kā bērnu dzimšanas secība ģimenē ietekmē raksturu
Vecāku lielākie izaicinājumi, audzinot bērnus ar vienu, divu un vairāk gadu starpību
Ja tu vēlies divus, trīs vai vairāk bērnus, pieņemt lēmumu par to, kad pasaulē laist nākamo atvasi ir nopietns solis, kas ietekmēs visu tavu ģimeni. Gan situācijās, kad starp bērniem ir liela gadu starpība, gan tad, kad tā ir maza, piemēram, viens vai divi gadi, ir novērojami dažādi ieguvumi un izaicinājumi, ar kuriem jārēķinās vecākiem.
Vecākais un jaunākais bērns: pirmdzimtā sagatavošana un secības ietekme uz raksturu
Katrs bērniņš ģimenē tiek īpaši gaidīts. Vecāki viņa ierašanos gaida jau kopš pirmās dienas, bet kādas sajūtas pārņem pirmdzimto, kuram šķietami tiek atņemta nedalīta uzmanība un mīlestība? Šoreiz "Cālis" arhīvā notrauksim putekļus stāstiem par bērnu vecumu atšķirībām – kā atvasi sagatavot māsas vai brāļa ienākšanai ģimenē, kas jāņem vērā turpmākā audzināšanā un kā dzimšanas secība ietekmē bērnu raksturu un attieksmi pret lietām.
Māsu un brāļu sāncensības gars – pieredzes stāsti un ieteikumi
Daudzās ģimenēs, kurās aug vairāki bērni, visai bieža parādība ir brāļu un māsu ķīvēšanās. Nereti šie kašķi pārvēršas pat kautiņos un, protams, prasa lielu pacietību, daudz stipru nervu un zināšanu, kā rīkoties, no vecāku puses. Bijām lūguši savus lasītājus dalīties pieredzē, kā tik galā ar bērnu sāncensības garu. Vienam no vecākiem, kuri bija gatavi dalīties ar citiem savos bērnu audzināšanas noslēpumos tiks balva – ieejas biļetes visai ģimenei uz izstādi "Titāniks". Balvu iegūst mamma Ilva. Apsveicam uzvarētāju un pateicamies visiem, kuri piedalījās mūsu mazajā konkursā. Ar uzvarētāju sazināsimies personīgi.
Vecāku atdarinātājs, diplomāts un bezrūpīgais – kā dzimšanas secība ietekmē bērna raksturu
Jaunākajam bērnam ir problēmas ar dalīšanos un viņš ir izlutināts, vecākais visus izrīko pēc sirds patikas, bet vidējais ir "iesprūdis", kaut kur pa vidu. Bērnu psihologs un grāmatas "Born to Rebel" autors Franks Sulovejs atzīst, ka tie nav tikai stereotipi. Secība, kādā bērni piedzimst, ir viena no noteicošajām lietām, kas veido bērna raksturu.