Foto: Shutterstock

Pēdējā laikā sociālo mediju milzī "Facebook" populāra kļuvusi neparasta akcija – aizsūti svešiniekam vienu dāvanu piecu eiro vērtībā, un pretī saņem no sešām līdz pat 36 dāvaniņām. Tas izklausās patiesi vilinoši, ja neņem vērā, ka savus privātos datus jāsniedz pilnīgiem svešiniekiem. Cik droša ir šķietami nevainīgā svētku akcija? Ar kādiem riskiem jāreķinās, tajā iesaistoties? To skaidrojam raksta turpinājumā.

Akcijā nolēmusi iesaistīties arī Kristīna. Viņa teic, ka neredz to kā iespējamu krāpšanu. "Nosūtīt vienu dāvanu piecu eiro vērtībā nav žēl." Kristīna atklāj, ka pievienojās akcijai ar aktrises Janas Herbstas starpniecību, kas viņai radīja pārliecību. "Satraucoši ir tikai tas, ka nepieciešams nodot savu mājas adresi, kuru redzēs svešinieki. No otras puses – šādu informāciju, ja ir vēlēšanās, var iegūt daudzviet. Šajā tumšajā laikā šis ir sava veida uzmundrinājums," uzskata sieviete.

Foto: Privātais arhīvs

Ķēdes vēstules ir fenomens, kas eksistē jau simtiem gadu, teic "CERT.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. "Ar šāda tipa ķēdēm ir tā, ka viņas parādās kaut kādu krīžu laikā. 30. gados ASV bija vilnis ar ķēžu vēstulēm, kas aicināja nopelnīt, tāpat arī 70. gados. Tas nav nekas jauns, šāda tipa ķēdes parādās un pazūd regulāri," skaidro eksperts. Runājot par konkrēto akciju, Mālkalnietis atklāj, ka šādas ķēdes darbojas teorijā – tik ilgi, kamēr iesaistītie cilvēki ir gana aktīvi. "Iespējams, ka tie, kas ir pirmie, kaut ko atpakaļ saņems, bet ne visi. Iespēja, ka tieši jūs būsit tas, kurš saņems, nav liela. Visticamāk, tu savus piecus eiro būsi kādam uzdāvinājis, kas varbūt arī nav slikti, ja tiešām vēlies kādu iepriecināt." Vienlaikus eksperts piebilst, ka varbūt labāk uzmundrināt kādu sev tuvāku cilvēku vai arī ziedot labdarībai. Par konkrēto akciju "CERT.lv" nav saņēmis sūdzības, un Mālkalnietis neuzskata, ka tā ir sevišķi bīstama, tomēr ir jāapzinās, ka nekādas garantijas nav.

Veids, kā segmentēt sociālo tīklu lietotājus

"Šī akcija ir mūsu redzeslokā jau pāris gadus, tā līdz šim ir parādījusies tieši ap Ziemassvētku laiku," atklāj "Drossinternets.lv" vadītāja Maija Katkovska. Viņa uzsver, ka, iesaistoties šādā akcijā, lielākais risks ir nodot savu dzīvesvietas adresi pilnīgi svešām privātpersonām. "Tur pat ir rakstīts, ka dāvaniņas, iespējams, saņemsit no vairākiem cilvēkiem, kas nozīmē, ka vairāki sveši cilvēki zinās tavu dzīvesvietas adresi. Skaidrs, ka tā informācija, visticamāk, pēc tam nokļūst arī kaut kādās datu bāzēs," skaidro Katkovska. "Pēc tam kāds mums sūtīs reklāmas, rakstus, zvanīsies, mēģinās panākt, ka kaut ko nopērkam, kaut ko uzspiežam, kaut ko apskatām. Tad potenciāli ir arī iespēja uzķerties uz krāpniekiem, kas šādi mēģina izvilināt naudu." Viņa stāsta, ka bieži gadās redzēt uzņēmumus, kuri rīko kādas akcijas, un tad kādā brīdī, lai saņemtu balvu, arī ir jānorāda sava adrese vai citi dati. "Tomēr uzņēmumiem ir jāievēro ļoti stingri privāto datu aizsardzības noteikumi. Ja tos neievēro, tad riskē ar ļoti lielām naudas summām. Līdz ar to – uzņēmumiem ir liela atbildība pret to, ko viņi dara un kā viņi sargā privātpersonu iedotos datus. Taču šajā gadījumā sanāk tā, ka iedodam citām privātpersonām savus datus, tostarp arī dzīvesvietas adresi."

Lai pārliecinātos par akcijas drošumu, Katkovska iesaka izmantot visus iespējamos atslēgas vārdus, lai atrastu atsauksmes vai sūdzības par konkrēto aktivitāti. "Ja cilvēkus kāds ir apkrāpis, tad viņi bieži arī pasūdzas par to." Tāpat arī eksperte piebilst, ka ir vērts paturēt prātā, ka jebkuras "Facebook" vai citu sociālo tīklu akcijas var būt riskantas. "Nereti šīs akcijas kalpo, lai segmentētu sociālo tīklu lietotājus, iedalot cilvēkus tajos, kas ir gatavi dažādām avantūrām – kaut kur uzspiest, kaut ko apskatīties, kaut kur piereģistrēties," skaidro Katkovska. "Sanāk, ka cilvēks, šādi spiežot uz dažādām dīvainām akcijām, tiek ielikts "kastītē", ka viņam var sūtīt arī dažādas krāpnieciskas saites, jo ir iespēja, ka viņš uzķersies."

Valsts policija atgādina un vērš uzmanību, ka katram pašam ir jāizvērtē, vai ir nepieciešamība iesaistīties šādās akcijās, ja rodas kādas aizdomas par tās organizēšanas godīgumu. "Atgādinām, ka savu personas datu, šajā gadījumā adreses vai mobilā tālruņa izpaušana, var būt riskanta," teic Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā eksperte Krista Andersone. "Ja iedzīvotājiem rodas aizdomas par šādu akciju mērķi, iedzīvotāji var vērsties policijā ar iesniegumu, lai tiktu vērtēta attiecīgā situācija." Riska informāciju ir iespējams iesūtīt arī mobilajā lietotnē "Mana drošība".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!