Pusaudžu mentālā veselība – pandēmijas saguruma un Ziemassvētku valgos

Apkārt redzamais un dzirdamais var konfrontēt ar iekšējo sajūtu

Ziemassvētki šobrīd pastiprināti apspēlēti veikalu skatlogos, ielu rotājumos, arī sociālajos medijos – pretī raugās smaidoši cilvēki, izrotātas eglītes, dāvanas, kas signalizē prieku, laimi un kopā būšanu. Tiem pusaudžiem (un ne tikai pusaudžiem), kuriem iekšēji prieka nav, tas konfrontē ar viņos mītošo sajūtu, kļūst skumji, ja attiecības ģimenē nav spožas, norāda Inta Zīle. "Pusaudžiem, it īpaši pandēmijas apstākļos, nereti attiecības ar vecākiem nav gluži tādas, kā gribētos, vienlaikus kontaktu ar vienaudžiem, kas varētu palīdzēt balansēt iekšējo noskaņojumu, arī nav, un viss summējas kopā," norāda Zīle. Ja pusaudzim blakus ir vecāki, kas spējuši adaptēties pandēmijas situācijā un atrast līdzsvaru, jūt savu bērnu, arī grūtībās vecāki būs vērtīgs resurss. Savukārt pretējā situācijā, kad vecāki paši ir apjukuši, dusmīgi vai nobijušies un komunikācija ģimenē nav funkcionāla, pusaudža mentālās veselības grūtības, kas bijušas jau pirms tam, saasināties. Psihoterapeite norāda, ka pusaudzi nevar vērtēt izolēti no ģimenes.

Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, – pusaudžu attīstības vajadzībās iekļaujas socializēšanās, savas identitātes meklējumi: "Tieši tāpēc, ka tā ir attīstības vajadzība, pusaudži nespēj nesatikties, daļa nespēj ievērot pandēmijas noteikumus, daļa var ievērot, bet tad iekrīt iekšējā pamestībā, vientulībā, viņiem viss saasinās, dzīve kļūst vēl sliktāka," norāda Zīle. Uz to, ka pusaudzim apgrūtinoša un spriedzi izraisoša var būt situācija, kurā viņš nevar satikt draugus lielākā pulkā, norāda arī klīniskais psihologs Jānis Lapa. Viņš savā praksē novērojis, ka tiem jauniešiem, kas ir ekspresīvi un sociāli aktīvi, piedalās dažādos pulciņos, ir klases līderi, samazinoties aktivitāšu iespējām, tas ļoti atspēlējas uz noskaņojumu, netieši ietekmējot mācības un to sasniegumus. Mūsdienu pusaudžu priekšrocības izceļ Zīle – to bērnu, kas ir raduši komunicēt tiešsaistē, tā rodot iespējas komunicēt un satikties virtuālajā vidē. Grūtāk sokas tiem, kuriem fiziska satikšanās ir primāra. Savukārt jauniešiem, kuriem jau agrāk bijuši pirmajā mirklī nepamanāmi depresijas simptomi, šobrīd tie saasinās, un bērns krīt atvarā – summējas tusiņu trūkums, ģimenes komunikācijas nepilnības, grūtības skolā, kognitīvo funkciju attīstības nepilnības, situāciju padarot nopietnu.