Speciālistu trūkums un vecāku aizspriedumi – bērnu psihiatrijas izaicinājumi

Ar dakteri Ķeveri tiekamies virtuāli, un viņa smaidot piebilst, ka pie videozvaniem pandēmijas laikā jau pieradusi, jo šādi notiek ne tikai saziņa ar kolēģiem, bet arī dalība konferencēs. Darbu bērnu psihiatrijas klīnikā viņa uzsāka 2006. gadā, bijusi arī klīnikas vadītāja, taču šobrīd amatu pārņēmis cits viņas kolēģis – bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Daudzo gadu laikā viņa pieredzējusi ne tikai to, cik ilgs ceļš savulaik bērnu psihiatriem bijis līdz profesijas iegūšanai, bet arī to, kā no diagnostikas un nosūtīšanas uz tālākām komisijām bērnu psihiatrija progresējusi līdz mūsdienīgai ārstēšanai stacionārā. Arī šobrīd Bērnu psihiatrijas klīnikas stacionārs ir pilnībā noslogots, un speciāliste saka, ka tā nav bijis sen, pat pavasarī, kad Latviju skārusi pirmā Covid-19 ārkārtējā situācija.

Ārstu pieejamība uzlabojas, reģionos situācija arvien kritiska

Raugoties ārstu reģistrā, Rīgas reģionā vien ir vairāki desmiti bērnu psihiatru, taču realitātē ar bērniem strādā stipri mazāk, nekā uzrādīts oficiāli. "Tādu speciālistu, kas ikdienā strādā tikai ar bērniem, ir ļoti maz. Praktiski tie ir speciālisti, kas strādā pie mums Bērnu psihiatrijas klīnikā, ir vēl daži atsevišķi speciālisti, kas privāti strādā kā bērnu psihiatri," situāciju raksturo daktere Ķevere. Atsevišķa bērnu psihiatrijas nodaļa ir vēl "Ģintermuižā" Jelgavā, taču reģionos situācija ir kritiska.