'Esmu laimīga un lepna būt IT nozarē' – Jeļenas stāsts par karjeras dzīves līkločiem  (1)

"Dzīvē esmu darījusi ļoti daudz ko, kā arī mainījusi dažādas profesijas. Esmu cilvēks, kuram ātri kļūst garlaicīgi," sevi raksturo Jeļena.

"Man vienmēr bija sajūta, ka neesmu savā vietā, un tas lika man meklēt tālāk, ko tad īsti gribu darīt! Kad satiku sievieti, kas 42 gados sāka mācīties par ārstu, veiksmīgi pabeidza studijas un šobrīd jau 9 gadus strādā par ģimenes ārstu, es sapratu, ka nekad nav par vēlu," atceras Jeļena.

Skolas laikā viņai teicami padevās visi mācību priekšmeti, bet vislabāk patika matemātika un uzdevumi, kur jāliek lietā loģiskā domāšana. Jeļena bieži brauca uz mācību olimpiādēm, apmeklēja mūzikas skolu, kori, dejošanu, teātra pulciņu un sapņoja reiz kļūt par aktrisi. Trīspadsmit gadu vecumā Jeļena uzsāka modeles gaitas, kas deva iespēju ceļot un iegūt otro vietu 1998. gada internacionālajā modeļu konkursā "Elite model look". Mācoties devītajā klasē, modeles karjerai Jeļena pielika punktu, jo vecāki mudināja visu uzmanību veltīt mācībām. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņa pārcēlās uz Lielbritāniju, kur četrus gadus ilgas studijas Derbijas universitātē vainagojās ar bakalaura grādu ekonomikā. Studiju laikā Jeļena paguva iemēģināt spēkus viesmīlībā, strādāt par bārmeni, kā arī būt biroja administratore. Doma par pastāvīgu dzīvi Lielbritānijā gan nesniedza iekšēju piepildījumu, un ilgas pēc dzimtenes bija spēcīgākas, tāpēc Jeļena drīz vien atgriezās Latvijā. Tolaik pasauli bija pārņēmusi 2008. gada finanšu krīze un darba tirgū bija sasalums. Jeļena izlēma mainīt profesiju un, sekojot draudzenes piemēram, iestājās Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledžā, lai mācītos par vecmāti.

"Man ir lieliskas atmiņas par šo laiku, it īpaši par praktizēšanos slimnīcā – iespēja palīdzēt pacientiem deva lepnuma sajūtu. Tomēr pēc gadu ilgām studijām sapratu, ka mediķa profesija nav domāta man, jo tam ir jābūt dzīves aicinājumam," norāda Jeļena. Vēlāk viņa atgriezās biroja vidē, kā arī izlēma apgūt jaunu nodarbi – fotografēšanu. Lai gan cilvēku portretu iemūžināšana Jeļenai šķita ļoti radoša un interesanta, tomēr fotogrāfa darbā bija liela deva vientulības. Foto sesijas laikā veidotā komunikācija ar klientu bija ļoti īsa – pretstatā daudzajām stundām, kas bija jāvelta fotogrāfiju digitālajai apstrādei. Tad pasaulē nāca Jeļenas dēliņš un dzīves ceļi viņus aizveda uz Itālijas provinci, netālu no gleznainās pilsētas Turīnas. Kaut gan Itālijas lauku valdzinošie plašumi lika aizrauties elpai, Jeļena drīz vien atkal sajuta sev tik pazīstamās ilgas pēc Latvijas. Atgriezusies dzimtenē, viņa sāka lūkoties pēc darba piedāvājuma ar elastīgu grafiku, ko varētu ērti savienot ar dēliņa audzināšanu. Papildus tam Jeļena izlēma apgūt jaunu profesiju – kļūt par skolotāju. Pēc pusotra gada maģistra studijām pedagoģijā Latvijas Universitātē Jeļena sāka strādāt par angļu valodas skolotāju Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, kā arī pasniegt "fotogrāfiju" kursu Latvijas Kultūras koledžā.

"Skolotāja profesija nav viegla. Visgrūtāk man bija atkārtoties. Ja, mācot par fotografēšanu, vēl kaut ko varēja mainīt un pielāgot, tad, pasniedzot angļu valodu, bija jāizmanto viena un tā pati grāmata, tie paši mācību uzdevumi, un arī gramatika palika tā pati. Es sapratu, ka tas nav tas, ko es gribu darīt visu mūžu," pārdomās dalās Jeļena.

"Laikā, kad jau ilgāku brīdi manu prātu nodarbināja doma par jauniem izaicinājumiem profesijā, draudzene pastāstīja, ka ir tāda neticama lieta kā uzņēmuma "Accenture" piedāvātās bezmaksas apmācības IT speciālistu sagatavošanai. Man tas likās kaut kas ļoti tāls un neiespējams, taču nolēmu pieteikties. Un mani uzņēma," ar smaidu atceras Jeļena.

Lai aizvien vairāk sieviešu apsvērtu un sāktu karjeru IT nozarē, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls" un informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Accenture" jau pāris gadu aicina pieteikties stipendiju programmai "She Goes Tech". Mācības ir piemērotas sievietēm, kurām nav pamatzināšanu datorzinātnē, bet ir vēlme un interese sākt karjeru IT jomā.

Pēc četriem mēnešiem, kuru laikā Jeļena apguva programmēšanas valodu "Java", viņa pievienojās uzņēmuma "Accenture" komandai un uzsāka darbu "DevOps, SRE and Cloud" departamentā.

"Ikdienā kopā ar komandu strādājam ar procesu automatizāciju – gan ar kodu, gan ar dažādām tehnoloģijām. Ļoti daudz sanāk strādāt ar datu uzglabāšanas pārvaldnieku "cloud" jeb mākoņskaitļošanu, kas tirgū ir pazīstams jau kādu laiku, bet daudz uzņēmumu par tā ieviešanu izrāda interesi tieši šobrīd. Mēs esam tie cilvēki, kas palīdz strādāt ar mākoņskaitļošanu. Varētu teikt, ka es pusi dienas dzīvojos pa mākoņiem," smaidot saka Jeļena.

"DevOps" filozofija ir vērsta uz projekta izstrādi un uzturēšanu, un tā principu izmantošana nozīmē to, ka viena komanda ir atbildīga par pilnu programmatūras ciklu – no izstrādes līdz uzturēšanai. "DevOps" būtība paredz, lai tiktu maksimāli nojauktas robežas starp tehnoloģisko risinājumu izstrādātājiem un šo risinājumu gala lietotājiem. Pasaulē "DevOps" principu kopumu novērtējušas un savos procesos un darba organizācijās ieviesušas tādas kompānijas kā "Microsoft", "Google", "Amazon", HP, IBM, vairāki e-komercijas giganti, masu mediji u. c. "DevOps" nozīmē arī dažādu automatizācijas rīku izmantošanu, piemēram, "Jenkins", "Ansible", "Terraform" u. c., kas var ietaupīt inženieru laiku.

Jeļena novērtē, ka izvēlētā nozare prasa nepārtrauktu jaunu zināšanu apguvi un mācīšanos. "Mainoties projektiem, mainās arī pielietotās darba metodes un tehnoloģijas. Lai labāk izprastu procesus, neiztikt bez nemitīgas informācijas atlasīšanas, lasīšanas un pētīšanas. "DevOps" profesijai ir raksturīgi, ka darbs notiek nevis ar strādājošu materiālu, bet ar tādu, kurā kaut kas nestrādā. Mūsu uzdevums ir atrast un pielietot atbilstošākās metodes un rīkus, lai viss sāktu strādāt. Tiklīdz tas notiek, mēs varam pievērsties nākamajam uzdevumam. Tāpēc bieži vien mēs savu darbu "DevOps" departamentā salīdzinām ar izmeklētāja darbu," stāsta Jeļena.

"DevOps" speciāliste neslēpj, ka sākumā pārdzīvojusi par katru aizķeršanos, kad kaut kas nav uzreiz izdevies, taču kolēģi iemācījuši saprast, ka daudzkārtēja risinājumu meklēšana šajā nozarē ir normāls, turklāt bieži vien neizbēgams process.

Raksturojot "Accenture", Jeļena novērtē iespēju strādāt lielā, starptautiskā uzņēmumā, kas piedāvā profesionālu darba vidi, izaugsmes iespējas, labu atalgojumu, tostarp bonusus. Viņa arī atzinīgi izsakās par kolēģiem, kuri ir ne tikai gudri un zinoši nozares speciālisti, bet arī ļoti pretimnākoši un patiesi interesantas personības.

"Komunikācija starp kolēģiem ir ļoti patīkama un atmosfēra – draudzīga. Nekad neesmu dzirdējusi, ka kāds kliegtu vai lamātos, pat ja straujiem soļiem tuvojas projekta termiņi un ir neliels stress. Darba vide ir stingri reglamentēta, un liela uzmanība tiek pievērsta savstarpējai komunikācijai – tādas izpausmes kā rasisms vai seksims ir pilnīgi izslēgtas. Sieviete šeit var justies ļoti droši. Darba vide, kādu mēs redzam amerikāņu filmās, – tāda ir arī "Accenture"," pārliecinājusies Jeļena. Par lielisku motivāciju profesionāli augt, attīstīties un kāpt pa karjeras kāpnēm kalpo uzņēmuma izstrādātā līmeņu sistēma.

"Es pagaidām esmu 12. līmenī – pašā sākumā, bet skaidri zinu, kādas iemaņas man jāapgūst un cik gadu jāstrādā, lai nonāktu, piemēram, 8. līmenī, kas nodrošinās izaugsmi līdz vadītāja amatam. Citos uzņēmumos pie šāda paaugstinājuma darbinieks var tikt pēkšņi, bet "Accenture" tā nenotiek – viss noris pakāpeniski un iespēja izaugt līdz vadītājam un lielākam atalgojumam ir dota pilnīgi visiem," skaidro Jeļena.

Ikdienā starp tiešajiem darba pienākumiem "DevOps" speciāliste ir uzņēmusies arī dažādu aktivitāšu organizēšanu. Pateicoties darbinieku pašiniciatīvai un entuziasmam, uzņēmumā izklaides un savstarpējas saliedēšanas nolūkos darbojas vairāki interešu klubi, tostarp veloklubs, datorspēļu klubs, biohaikinga klubs, jogas, grāmatu lasīšanas klubs un citi.

"Cilvēki bieži iedomājas, ka programmētājs tikai sēž pie datora un raksta kodu, bet mūsdienās tā vairs nav. Kodu mēs rakstām 70–80 procentus no mūsu darba laika, bet pārējā laikā darbojamies citu, savam departamentam veltītu, interešu labā. Es vadu "Events Contributor Team" (pasākumu organizēšanas komanda) un "Gaming club" (datorspēļu klubs)," uzskaita Jeļena. Ik nedēļu Jeļenas organizētā "Gaming club" biedri tiekas virtuālajā vidē, lai kopā uzspēlētu kādu tiešsaistes spēli. Regulāri notiek arī viņas vadītās "DevOps virtual lunch" (virtuālās pusdienas) – kolēģi no sevis iecienītām ēstuvēm pasūta ēdienu, ietur pusdienas un tikmēr kopā vēro izglītojošu vai pamācošu video. Jau par ierastu praksi kļuvis arī Jeļenas vadītais "Show and tell", kad departaments sanāk kopā, prezentē paveiktos projektus, kolēģi dalās pieredzē un mācās viens no otra.

Nesen Jeļena karjeras dienu ietvaros uzņēmās organizēt un vadīt izglītojošu semināru skolēniem par karjeras iespējām IT nozarē un lepojas, ka pasākumu apmeklējuši gandrīz 300 interesentu. Ar lepnumu Jeļena saka: "Lielākais gandarījums ir par piedalīšanos "DevOps Unicorns" konferencē. Tas bija milzīgs pagodinājums."

Jeļenas uzņēmīgā un enerģiskā daba nav palikusi nepamanīta arī kolēģiem, tāpēc viņa bieži mēdz dzirdēt jautājumu – vai tu neuzņemies pārāk daudz?

Runājot par brīvo laiku, Jeļena stāsta, ka kopš 18 gadu vecuma aizraujas ar jogu un aktīvi interesējas par politiku. Viņa atklāj, ka ir pat apsvērusi domu iesaistīties Latvijas politiskajā dzīvē.

"Vērojot notiekošo izglītības sistēmā, man joprojām gribas to izdarīt! Mana nākamā karjera, iespējams, būs politikā – pēc kādiem gadiem divdesmit!" prāto Jeļena.

Svētdienas rītos viņa ar draudzeni spēlē tenisu, kā arī ir aizrāvusies ar jaunu hobiju – boksa nodarbībām, ko apmeklē kopā ar septiņus gadus veco dēliņu. Jeļenas atvase entuziastiski iesaistās arī mammas vadītā "Gaming club" tiešsaistes aktivitātēs.

"Viņš nesen man prasīja: "Mammu, kad es atkal varēšu uzspēlēt ar taviem kolēģiem?"" smaidot atceras Jeļena.

Kopš pērnā pavasara pandēmija ir ieviesusi korekcijas arī Jeļenas ikdienas režīmā, ļaujot darbu pārorientēt no "Accenture" biroja uz strādāšanu no mājām.

"It īpaši vasarā attālinātais darbs man bija īsta debesu dāvana, jo siltos mēnešus pavadīju vasarnīcā pie jūras – sēdēju uz terases un strādāju, bet bērns turpat skraidīja kopā ar draugiem. Kad galva sāka "kūpēt", saucu draudzenes suņus un gāju uz jūru staigāt," atceras Jeļena. Viņa augstu novērtē sevis izvēlētajai profesijai raksturīgo iespēju strādāt ārpus biroja. Attālinātais darbs ļauj vieglāk balansēt laiku starp darbu un privāto dzīvi, kas IT nozari padara par īpaši pievilcīgu izvēli sieviešu acīs, kurām ir atvases.

"Pirms kāda laika vedu bērnu pie logopēda, un, kamēr viņš stundu pavadīja kabinetā, es koridorā strādāju. Strādājot daudzās citās profesijās, piemēram, bankā, es nevarētu tā saplānot laiku," pauž Jeļena un piebilst, ka ne mazāk svarīga ir IT nozarei raksturīgā stabilitāte par rītdienu.

Viņa secina, ka stereotipi, salīdzinot sievietes un vīrieša profesionālo sniegumu un spējas IT nozarē, ir pagātne.

""Accenture" ir ļoti daudz sieviešu vadības līmeņos, kas strādā līdzvērtīgi, plecu pie pleca ar vīriešiem. "Accenture" vadītāja Džūlija Svīta ir nosaukta par ietekmīgāko biznesa sievieti ASV (atbilstoši "Fortune" datiem). Šī fantastiskā sieviete iedvesmo līdz matu galiņiem. Arī man darbs IT ir devis to, pēc kā mana sirds kāroja, un man šeit ir ļoti interesanti. Protams, saprotu, ka man vēl ir daudz jāmācās, tāpēc es visu laiku cenšos kustēties uz priekšu. Es redzu sevi šajā nozarē arī nākotnē, un man gribas kļūt par ļoti labu "DevOps" speciālistu," pauž Jeļena.

Vairāk par karjeras un mācību iespējām uzņēmumā "Accenture" uzzini bootcamp.lv un shegoestech.lv.

IT nozares potenciāls dod iespēju savu vietu atrast motivētiem cilvēkiem neatkarīgi no dzimuma, vecuma, izglītības vai līdzšinējās darba pieredzes.