No Melburnas uz Vidzemes laukiem. Kā Līva un Teds nolēma noenkuroties Latvijā

"No Latvijas aizceļoju pirms desmit gadiem. Tas bija ekonomiskās krīzes laikā, lai gan es nejutos spiesta aizbraukt, kā tas varbūt bija daudziem citiem. Gribējās piedzīvojumu, mainīt vidi un, protams, arī nopelnīt. Turklāt arī mans toreizējais puisis jau bija aizbraucis. Tā nu nonācu Skotijā, kur satiku Tedu. Viņš dzimis Jaunzēlandē – ģimenē, kurā adreses un mītnes valsts starp Jaunzēlandi, Īriju, Austrāliju, Skotiju un Angliju mainīta samērā bieži."

Pēc iepazīšanās Skotijā pāris nolēma pārcelties uz Londonu. Abi strādāja restorānu nozarē. Darbs bija labs, tomēr sirdis alka pēc jauniem piedzīvojumiem un iespējas pēc kāzām dzīvot divatā, kas Londonā viesmīlībā strādājošajiem lielākoties nav pa kabatai. Tad dzima doma par Austrāliju, Teds tur jau bija dzīvojis, un daudz bija arī dzirdēts par Melburnas viesmīlības nozari.

"Ar Tedu Austrālijā nodzīvojām sešus gadus. Kad ieradāmies tur, bija pavasaris, visa ikdiena noritēja ārā – parkos, ielās un pludmalēs. Biju sajūsmā par pilsētu, dabu un pastaigām pa vietējiem dabas parkiem. Melburna ir brīnišķīga, jo tur visu laiku kaut kas notiek – gan zirgu skriešanās sacīkstes, gan tenisa čempionāts "Australian Open", gan Austrālijas futbola līga, gan F1. Pilsētā visu laiku ir milzumdaudz dažādu un interesantu cilvēku. Bija iespēja strādāt divās ļoti labās restorānu grupās ar lieliskiem profesionāļiem, no kuriem daudz esmu mācījusies un iedvesmojusies pilnveidoties un augt. Viesmīlībā strādājošie Melburnā ir kā viena liela ģimene, viens otru pazīst. Ir izveidojušās skaistas draudzības un nodibināti labi kontakti."