Netipiski faktori, kas liecina par cilvēka inteliģenci  (5)

Psihologi un citi eksperti atklājuši, ka ir daudzi veidi, kā uzlūkot cilvēka inteliģenci. Iespējams, esi dzirdējusi par IQ (intelekta koeficienta) testiem, kas ir īpaši izstrādāti, lai noteiktu cilvēku spējas, taču būtiski ir saprast – inteliģence un gudrība nav saistīta vien ar IQ. Kāpēc?

Populāru teoriju ir radījis psihologs Hovards Gārdners. Tā liek domāt, ka pastāv dažadi inteliģences un izpausmju veidi, raksta "Health Line". Kuri no tiem ir sastopami tevī?

Empātija, ko parasti raksturo kā spēju iejusties kāda cita lomā, ir galvenā emocionālās inteliģences sastāvdaļa. Emocionālā inteliģence attiecas uz tavu spēju saprast emocijas un izteikt tās veselīgā un produktīvā veidā. Savu emociju atzīšana ir svarīgs pirmais solis, tomēr cilvēkiem ar augstu emocionālo inteliģenci parasti ir arīdzan diezgan laba izpratne par to, ko domā citi. Augsta empātija nozīmē, ka tu vari izprast otru, pamanot smalkas izmaiņas cilvēka ķermeņa valodā vai uzvedībā. Empātiju var novērot arī kā spēju pieņemt citus un citu pieredzi. Tāpat kā jebkura prasme – arī empātija attīstās, tiklīdz to izmanto ikdienā. Jo vairāk interesējies par citiem un paud savas rūpes, jo attīstītāka kļūsti emocionālajā inteliģencē.

Tev nepieciešams laiks vienatnē, lai kārtīgi atpūstos un "uzlādētos"? Iespējams, nezināji, ka tas ir viens no inteliģences faktoriem. Saskaņā ar 2016. gadā veiktu pētījumu, kurā aplūkoja draudzības, iedzīvotāju blīvuma un inteliģences iespējamo ietekmi uz laimi, atklāja, ka cilvēki ar lielāku inteliģenci jutās mazāk apmierināti ar dzīvi, kad pavadīja daudz laika, komunicējot ar draugiem.

Lai gan inteliģentiem cilvēkiem patīk vienatne, tas nenozīmē, ka viņiem ir iebildumi pret citiem cilvēkiem. Esot vienatnē, ir iespēja pārdomāt problēmas, pagātnes notikumus un jaunas idejas. Kā skaidro zinātnieki – labāk ir izveidot pāris tuvas attiecības, ko lolot īpaši. Tādā gadījumā atliks laiks arī pašai sev.

Zināšanas par to, ko sagaidi no komunikācijas ar citiem, ir tikai viens sevis izprašanas aspektiem. Būtiski ir arī apzināt savu identitāti, rakstura iezīmes, dzīves vērtības un mērķus. Kā izrādās, labi attīstīta izpratne par sevi liecina par augstu intelekta līmeni, jo spēcīga pašidentitāte parasti nozīmē spēju identificēt savus talantus, prasmes un spēju rīkoties atbilstoši savām pārliecībām. Būtiski ir saprast, ka sevis iepazīšana var aizņemt ilgu laiku, un tas ir normāli. Pat tad, kad esi izveidojusi savu identitāti, joprojām ir jāpieliek pūles, lai justos ērti un brīvi, nosakot un ievērojot konkrētas robežas, kas atbilst tavām vērtībām un uzskatiem.

Vienkārši paskaidrojumi tevi neapmierina. Tevi aizrauj lasīšana, māksla, citas valodas un kultūras. Tu uzdod pārdomātus jautājumus, lai atklātu, kas ir stāstu un problēmu pamatā. Tava zinātkāre arīdzan var izpausties kā interese par citu dzīvi un pieredzi. Šīs iezīmes arī raksturo atvērtību savu uzskatu apšaubīšanai. 2016. gadā veiktā pētījumā atklāja, ka bērni, kuru IQ rādītāji bija augstāki, kļūstot vecāki, bija atvērtāki jaunām pieredzēm un viedokļiem.

Tevi bieži slavē par tavām novērošanas spējām? Pat ja neesi Šerloks Holmss, bet pamani apkārt notiekošo un spēj ievērot noteiktas sakarības, tev piemīt inteliģence. Tu lieliski atceries tekstu, ko esi izlasījusi vai dzirdējusi? Tādā gadījumā tev piemīt verbāli-lingvistiskais intelekts. Pēc Gēbnera domām – arī dziļa izpratne par dabu var būt savs inteliģences veids. Tā var parādīties, piemēram, kā iedzimta spēja atpazīt izmaiņas dabā vai dabiskā vidē.

Izrādās, ka inteliģence var parādīties arī fiziskā kontekstā. Kā tas izpaužas? Iespējams, tu nevari izskaidrot, kā nonāci līdz konkrētam restorānam, bet tavas kājas zina ceļu – kaut arī uz konkrēto pilsētas daļu esi gājusi tikai vienu reizi. Iespējams, tu itin viegli vari atcerēties sarežģītus deju soļus pēc tam, kad pasniedzējs tos ir parādījis tik vienu reizi.

Dzīve ne vienmēr ir vienkārša, un dažiem cilvēkiem ar grūtībām nākas sastapties biežāk nekā citiem. Kā atklāj pētījumi – pielāgošanās spēja ir galvenā inteliģences sastāvdaļa. Tā raksturo spēju pielāgoties jaunām situācijām vai mainīgiem notikumiem. Šī īpašība iet roku rokā arī ar izturību, kas ir spēja atgūties no grūtībām. Pat tad, ja viss neizdodas, kā cerēts, tev viegli izdodas atgūt spēkus un turpināt virzīties uz priekšu.

Interesanti, ka arī humoram dzīves tumšajos brīžos var būt liela nozīme. 2017. gadā veiktā pētījumā zinātnieki atklāja saikni starp melnā humora izmantošanu un augstāku inteliģenci.

Spēcīgas starppersonu komunikācijas prasmes arī norāda uz inteliģenci. Ja vienmēr esi centusies uzlabot kolēģu attiecības, izšķirt brāļu vai māsu cīņas vai uzmundrināt neapmierinātos vecākus, tev piemīt inteliģence. Kāpēc? Tas nozīmē, ka tu izproti citu ķermeņa valodu un izmanto šos signālus, lai uzdotu jautājumus un empātiski uzklausītu abas konfliktā iesaistītās puses. Tu allaž aicini citus palūkoties no otra skatpunkta. Skaidrs, ka spēja labi sadzīvot ar citiem vēl nepadara tevi par ģēniju, tomēr ir visai loģiski, ka tas ir vērtīgs izdzīvošanas rīks.