Mana ziņkāre allaž spēcīgāka par bailēm no nezināmā  (1)

Bērnībā Jekaterina apmeklēja gan sporta, gan mūzikas skolu, kā arī apguva dažādas valodas, kas vēlākos gados lieti noderēja darbā. Šobrīd viņa brīvi pārvalda gan latviešu, gan angļu valodu, itin neslikti runā vācu valodā, mācījusies arī franču, itāļu, spāņu, portugāļu, japāņu un poļu valodu, bet pavisam nesen aizrāvusies ar arābu valodu.

Varētu šķist, ka cilvēkam ar tik izteiktu vēlmi apgūt jaunas valodas būtu jāsapņo par tulkotāja darbu, tomēr Jekaterina pēc vidusskolas izvēlējās loģistiku – tolaik tā bijusi viena no visstraujāk augošajām nozarēm. Paralēli studijām sākusi strādāt specialitātē, ieguva maģistra grādu un darbu starptautiskajā uzņēmumā DHL. "Man bija tikai 22 gadi, tas bija košs manas karjeras starts, tālajā 2008. gadā es pat tiku atzīta par gada darbinieku," atceras Jekaterina.

Tomēr drīz vien to gadu lielā ekonomiskā krīze loģistikas nozarei deva spēcīgu triecienu, uzņēmumā notika liela restrukturizācija ar tai sekojošu štatu samazināšanu. "Tas bija iemesls meklēt ko jaunu. Paņēmu pauzi pārdomām un ar mammu aizbraucu atpūsties uz Kanāriju salām." Šis ir tieši tas gadījums, kad malks svaiga gaisa dod spēkus kardināli mainīt nodarbošanos. "Aptvēru, ka pasaule man ir atvērta, ka nevajag ne no kā mainīties," teic Jekaterina. Atgriezusies mājās, viņa attapās sev jaunā vidē – "jūras tēmā", sākot strādāt ar kuģu krāsām un klāja ķīmiju.

Kad krīze beidzās, Jekaterina atkal atrada darbu loģistikas uzņēmumā, tomēr drīz vien saprata, ka tas nebija tā vērts, karjeras attīstība vairs nebija tik vienkārša, bet pienākumu tik daudz, ka tas ietekmēja veselību. Jaunā sieviete nolēma atkal paņemt pauzi un īstenot senu sapni – aizbraukt uz Indiju.

Tas bija svētceļojums. "Šādos braucienos apmeklē daudzus dievnamus un svētnīcas, sāc labāk iepazīt sevi un savas patiesās vēlmes un vajadzības, tā ir kā iepazīšanās no jauna pašam ar sevi," skaidro Jekaterina. "Sapratu, ka cilvēkam, lai augtu garīgi, nepieciešama noteikta brīvība, iespēja ieraudzīt pasauli, iepazīties ar jauniem cilvēkiem, bet tam nepieciešami līdzekļi."

Cerot, ka viss izdosies, pēc atgriešanās no Indijas, sieviete atkal saņēmās spert drosmīgu soli – viņa pārcēlās uz ārzemēm, lai atrastu darbu un savā dzīvē pāršķirtu jaunu lappusi. "Izvēlējos Nīderlandi, jo tur jau dzīvoja mani paziņas. Biju tur jau reiz bijusi, ļoti iemīlēju šo zemi. Un joprojām uzskatu, ka tā ir visērtākā valsts dzīvošanai, tur viss ir izveidots, lai cilvēkiem būtu labi."

Nedēļas laikā Jekaterinai izdevās atrast darbu finanšu nozarē. Uzņēmums konsultēja citus uzņēmējus par nodokļu atmaksu. Ikdienā birojā varēja dzirdēt 23 dažādas valodas, forma dinamiski attīstījās. Parādījās iespēja apceļot Eiropu un aktīvi mācīties valodas. "Tomēr kaut kādā brīdī sapratu, ka manī iekšā ir kaut kas, kas traucē mīlēt šo pasauli un būt atvērtai visam jaunajam," sieviete atzīstas. Apzinoties, ka viņu grauž rūgtums par tēvu, ko pēdējoreiz redzējusi četru gadu vecumā, Jekaterina nolēma beidzot viņu atrast un satikties. "Kad varēju apskaut tēvu un mēs abi trīs stundas kopā raudājām, sapratu, kādēļ joprojām nebiju satikusi cilvēku, ar ko kopā gribētu radīt ģimeni, kādēļ nejūtu harmoniju. Manī bija tik daudz aizvainojuma un bloku. Pēc satikšanās ar tēvu pat elpot kļuva vieglāk," Jekaterina ir ļoti atklāta. Kopš tā laika viņa uztur kontaktus ne tikai ar tēti, bet arī pusbrāli un pusmāsu.

Šķita, ka dzīve sāk nokārtoties. Sirdij tīkams darbs, ceļošanai pietiek gan naudas, gan iespēju, tūliņ tūliņ gaidāms nākamais sapņu ceļojums – uz Peru. Tomēr dienu pirms lidojuma Jekaterina uzzināja, ka pēc mēneša viņai jāatbrīvo gan īrētais dzīvoklis, gan arī ieņemamais amats. "Visu ceļojuma laiku biju saspringta. Labi, ka tas bija svētceļojums, biju kopā ar tādiem cilvēkiem, kuri stundu ilgā sarunā spēj pilnībā mainīt tavu pasaules uztveri." Tā arī notika.

Atgriezusies Nīderlandē, Jekaterina vairs nebaidījās no pārmaiņām, pavisam īsā laikā atrada gan citu mītni, gan citu darbu – lielā loģistikas uzņēmumā. "Tas bija jauns līmenis. Regulāri rīkoju biznesa tikšanās Londonā, braucu komandējumos uz Poliju, Franciju, Lielbritāniju. Izskatījās kā sapņu darbs, bet es strādāju līdz spēku izsīkumam, vairāk nekā jebkad agrāk, iknedēļas pārlidojumi izpumpēja gan fiziski, gan emocionāli. Jā, karjeras izaugsme bija, es varēju daudz ko atļauties, taču man nebija laika pat tam, lai apstātos un padomātu par to, kā sevi nodzenu. Tas pilnīgi noteikti bija daudz par daudz."

Tomēr kaut ko mainīt nekādi nesanāca – blīvs darba grafiks, atkal un atkal jauni uzdevumi. "Un tad... es salauzu kreiso kāju. Nopietni, nepieciešama operācija. Pēc tās aizlidoju uz Latviju pie mammas uz rehabilitāciju. Darbam pieslēdzos pēc diviem mēnešiem attālināti. Bet, pat strādājot no Latvijas, bez komandējumiem slodze palika iepriekšējā. Darba dienu sāku astoņos un beidzu pēc 12 stundām," atceras Jekaterina. Pēc rehabilitācijas atgriezusies Nīderlandē, viņa pieņēma vienu no svarīgākajiem lēmumiem savā dzīvē – apstāties.

Aizgāja no darba, sapakoja savas mantas un pārcēlās uz Berlīni, kur dzīvoja viņas draugi. "Sapratu, ka jādara tas, kas patīk, tas, kur saskati jēgu. Darot tikai to, par ko maksā labu naudu, bez iekšējas jēgas, tu sadedz, no dzīves un veselības atliek tikai pelni." Visi agrāk nostiprinātie pasaules uztveres pamati bija sagrauti. "Pēkšņi parādījās iekšējā brīvības sajūta".

Bet līdz ar iekšējo brīvību atnāca arī ilgi gaidītā mīlestība. Vācijā Jekaterina iepazinās ar savu nākamo vīru, kurš, starp citu, tur bija atbraucis no Latvijas.

Dzīve mainījās pakāpeniski. Vispirms Jekaterina pārtrauca smēķēt – šis kaitīgais paradums bija viņas ikdiena 12 gadus, un ilgu laiku viņa nekādi nespēja no tā atbrīvoties. "Sapratu, cik ļoti tas kaitē manai veselībai, taču tajā bija kaut kāds psihotisks mierinājums, īpaši tajā periodā, kad nejutu iekšējo harmoniju," atzīstas Jekaterina. "Vīrs necentās mani pierunāt atmest smēķēšanu, vienkārši līdzās viņam man beidzot iestājās miers un atkrita vajadzība sevi mierināt. Sākumā smēķēju tikai vakaros, bet pēc dažiem mēnešiem pārstāju pavisam."

Jekaterina piedalījās desmit dienas ilgā veselības atjaunošanas ājūrvēdiskā kursa retrītā, ko vadīja Maksims Volodins. Tā bija organisma attīrīšanas programma (galvenokārt ārstniecības augu terapija), kā arī hirudoterapija (viena no ārstēšanas metodēm ar medicīniskajām dēlēm). Divus mēnešus vēlāk Jekaterinai pieteicās mazulis.

Izpētījusi ājūrvēdiskā uztura principus, Jekaterina pirmkārt izslēdza no savas ēdienkartes gļotas veidojošos produktus (piena produktus un banānus). "Ja jums no rīta ir iesnas, turklāt nav nekādu citu slimības pazīmju, ja tās parādās periodiski, tas liecina par to, ka organismā uzkrājušās gļotas. Mainot ēdienkarti, šī problēma pazūd. Par gļotu klātbūtni var liecināt arī daudzas citas pazīmes."

Jekaterina atteicās arī no gaļas. "Ājūrvēda neaizliedz gaļas produktu ēšanu, tā orientēta uz dažādiem cilvēku tipiem. Manai ķermeņa uzbūvei labāk gaļu neēst, taču zivis gan. Cenšos minimizēt gan vienu, gan otru, rezultāts ir acīmredzams. Galvenokārt tomēr balstos uz augu valsts ēdienkarti – sabalansētu un pārdomātu, ar visiem mikroelementiem, vitamīniem un olbaltumvielām."

Melnajā sarakstā ir arī baltie milti un cukurs. "Ēdu tikai pilngraudu miltus, turklāt dažādu veidu. Savukārt baltais cukurs tiešā veidā ietekmēja astmu, ar kuru iemācījos tikt galā bez inhalatora. Sildīšanas, ēterisko eļļu un zālīšu inhalācijas divās dienās palīdzēja atbrīvoties no saasinājumiem. Vēlāk ieurbos ēterisko eļļu pasaulē un sapratu, ka tās ir vēl viens veselības stūrakmens. Tāpat ājūrvēda man iemācīja izmantot garšvielas kā zāles, nesaprotu, kā es bez šīm zināšanām agrāk varēju dzīvot."

Jekaterina ir pārliecināta, ka mūsu apziņu un veselību veido tas, ko mēs ēdam. Izmācījusies par ājūrvēdisko dietologu un ēterisko eļļu konsultantu, viņa beidzot jūtas savā īstajā vietā. "Dalos ar zināšanām, kas palīdz būt veseliem visās šī vārda nozīmē, un es jūtos laimīga."