Eksperte: līdz 12 gadiem attālinātā mācīšanās nav piemērota  (3)

Turpinājumā – profesores Zandas Rubenes viedoklis.

Šobrīd īstenotā attālinātā mācīšanās ir krīzes risinājums, ko nevar uztvert kā pilnvērtīgu attālinātās mācīšanās procesu, taču jāņem vērā, ka, sākoties krīzei, izglītības nozarei bija operatīvi jāpārorientējas un jāpielāgojas. Risinājums bija jārod ātri. Lielākā daļa strādāja, kā spēja un mācēja, nereti pārnesot tradicionālo mācīšanos uz digitālo vidi, nevis radot jaunas metodes. Rezultātā lielā daļā skolu pavasarī nebija nevienas tiešsaistes stundas.

Mēs joprojām esam krīzes periodā, taču šobrīd liela daļa no izglītības nozares darbiniekiem ir būtiski pilnveidojuši savas digitālās un didaktiskās prasmes. Attālinātā mācīšanās var būt arī ļoti vērtīga, protams, situācijās, kurās tā ir iespējama, tāpēc krīzes laikā iegūtās kompetences nākotnē jāizmanto gudri un pēc nepieciešamības. Tie ir vieni no secinājumiem, kas iegūti valsts pētījumā "Dzīve ar Covid-19", kuru Rīgas Stradiņa Universitātes vadībā īstenoja dažādu augstskolu sociālo zinātņu pārstāvji, par tajā sasniegtajiem rezultātiem, saņemot arī Izglītības un zinātnes ministrijas pateicību.

Pētījuma ietvaros, kurā kā eksperti piedalījās arī Neatkarīgās izglītības biedrības biedri, secināts, ka ārpus krīzes konteksta, skolēniem līdz 12 gadu vecumam attālinātā mācīšanās tiek uzskatīta par drīzāk nepiemērotu, jo šajā vecuma grupā liela nozīme ir socializēšanās iespējām un pieaugušā atbalstam mācīšanās procesā, proti, būšanai skolā kopā ar skolotāju un vienaudžiem. Skolēniem, kas vecāki par 12 gadiem, attālinātā mācīšanās ir vairāk atbilstoša, lai gan arī šajā vecuma grupā pastāv riski sociālajā aspektā, attiecību veidošanā, komunikācijas prasmju un priekšlaicīgas mācību pamešanas jomā.

Pētījuma ietvaros tika analizētas dažādu sabiedrības grupu problēmas un meklēti risinājumi, tomēr atgriezīsimies tieši pie izglītības nozares un iespējām sekmēt tās digitālo transformāciju. Tieši atbilstošas digitālās mācību platformas, kombinēto un attālināto mācību izmantošana, kā arī skolotāju un augstskolas mācībspēku pedagoģiski digitālās kompetences ir viena no atslēgām mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai dažādos izglītības līmeņos.

Tāds izglītības process, kas ir gatavs ne tikai krīzes situācijām, bet arī virknei individuālo risinājumu. Ir skolēni, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar mācīties tradicionāli – profesionāli sportisti, mākslinieki un citi jaunieši, kuri nevar lielāko daļu ikdienas veltīt skolas apmeklēšanai. Lai viņu vienīgais risinājums nebūtu tālmācība, ir vērts attīstīt arī kombinētās mācības, kas nozīmē tiešsaistes un bezsaistes mācību apvienošanu. Tas var kalpot kā risinājums arī pedagogu trūkuma gadījumā, ļaujot vienam skolotājam strādāt ar vairāku skolu audzēkņiem, ikdienā nebraucot, uz katru no šīm skolām klātienē. Tā ir arī iespēja pārrobežu pieredzes apmaiņai un ārvalstu skolotāju vai mācībspēku piesaistei. Krīzes situācija šobrīd pieprasa attālināto mācīšanos, kas paliks kā viena no iespējamām mācību formām arī turpmāk, taču mums jābūt gataviem domāt un rīkoties soli uz priekšu. Ir skaidrs, ka pasaule un sabiedrība nekad nebūs tāda, kā iepriekš.

Kombinētā mācīšanās pēc iespējas agrīnākā posmā nozīmētu dažādu tehnoloģisko risinājumu apguvi un digitālo prasmju pilnveidi. Tas attīsta arī skolēnu patstāvību, kas, ir nepieciešamais pamats, mūsdienīgam un kvalitatīvam mācību procesam.

Šobrīd ir būtiski atbildēt, kā strādāsim pēc krīzes? Cik daudz no mācību procesa katra vecuma grupa var apgūt attālināti? Kādi materiālie, tehnoloģiskie un citi resursi nepieciešami, lai to īstenotu? Kā sekmēt pedagogu un skolēnu emocionālo labsajūtu? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem jārod skaidras atbildes, taču krīze mums sniegusi plašu analizējamo lauku un mācību, ko varam likt lietā.