Ar mazumiņu var panākt daudz – ikdienišķi paradumi, kas uzlabos dzīvi

Pētījumi atklāj – sirdsdarbības problēmu, piemēram, infarkta un insulta risks cilvēkiem, kuri praktizē svaru celšanu vismaz divas reizes nedēļā, bija par 70 procentiem mazāks nekā tiem, kas to nekad nav darījuši. Svara treniņi ir vērtīgi arī kaulu blīvumam un līdzsvara attīstīšanai. Iegādājies vieglu hanteļu komplektu un, kamēr seko līdzi aktuālajam iemīļotajā seriālā, veic vienkāršus vingrinājumus, piemēram, izklupiena soli. Ja tev nav hanteļu un nevēlies tās pirkt, vari trenēties, izmantojot savu ķermeņa svaru. Izmēģini planku – turi ķermeni taisnā līnijā, cik ilgi vien iespējams.

Atbrīvošanās no liekām mantām un pārpildīta skapja var krietni uzlabot labsajūtu. Pētījumi saista pārblīvētu vidi ar stresu un zemāku paškontroli (piemēram, ar ēdienu), kas savukārt var pasliktināt arī tavu fizisko veselību. Dari šādi – nofotografē nesakārtoto mājas stūrīti, pēc tam velti 20 minūtes tā sakārtošanai. Kad laiks ir pagājis, liec darbu pie malas. Grāmatas "Cleaning Sucks" autore skaidro, ka šādā veidā mājas sakopšana nešķiet tik nogurdinošs darbs, kā arī fotoattēlu "pirms" un "pēc" salīdzināšana sniedz gandarījumu par paveikto.

Pētījumā par miega veselību 41 procents vecāku atzina, ka pārāk daudz novēlotu darbību vakara un nakts stundās gan viņiem, gan viņu bērniem pēcāk pasliktināja miegu. Pārtrauktā miega dēļ grelīns, kas pazīstams arī kā bada hormons, palielinās, bet leptīns, kurš organismu informē par nepieciešamību pārtraukt ēšanu, samazinās. Tas nozīmē, ka slikti saplānots vakars var ietekmēt arī fizisko veselību, jo ir pavisam skaidrs – kad esi nogurusi, nav vēlmes mieloties ar veselīgiem dārzeņiem (makaroni ir krietni ātrāks variants!), kā arī mazāk vilinoša šķiet doma par treniņu. Tieši tāpēc – ja kāds tevi aicina uz izpriecām vakarpusē, pieklājīgi atsaki, paskaidrojot, ka labāks variants ir tikties uz vēlajām brokastīm.

Kad esi pabeigusi mazgāšanos siltā ūdenī, 30 sekundes noskalojies zem aukstā ūdens strūklas. Tādējādi gūsi lielu enerģijas pieplūdumu, jo ķermenis centīsies ietaupīt siltumu un stimulēs asins cirkulāciju. Vēl viens pluss – kādā pētījumā atklāts, ka ledainas dušas baudīšana var palīdzēt atbrīvot endorfīnus, kas zināmi arī kā laimes hormoni.

Iespējams, ir īstais laiks nomainīt kafiju pret tēju! Izrādās, ka tējas dzeršana rīta stundās var būt vērtīga sirds veselībai. Pētījumi atklāj, ka, regulāri dzerot zaļo tēju, var pazemināties "sliktā" holesterīna līmenis. Arī cilvēkiem, kuriem ir ieradums dzert melno tēju, ir mazāks risks saslimt ar sirds slimībām. Kāpēc? Tēja ir lielisks avots flavonoīdiem (dienā tos ieteicams uzņemt aptuveni 200 līdz 500 mg) – ķīmiskām vielām, kas ir īpaši draudzīgas sirdij.

Cepumu kārbas vietā novieto milzu trauku, kas piepildīts ar augļiem – tādā veida roka pati nemanāmi sniegsies pēc kāda banāna vai ābola. Kā skaidro grāmatas "The Superfood Swap" autors Dauns Džeksons Blatners, senajam teicienam "prom no acīm, prom no sirds" patiešām ir zināma taisnība. Viņš mudina savu plauktu priekšpusē novietot veselīgus produktus, piemēram, kvinoju, riekstus, pupiņas un tamlīdzīgi. Mazāk veselīgos produktus aizstum tālāk no acīm.

Pētījumi atklāj, ka 15 minūšu pastaiga pusdienlaikā palielina koncentrēšanos un enerģiju visas darba dienas garumā. Pastaigai ir arī ilgtermiņa ieguvums – nesenā pētījumā noskaidrots, ka gados vecāki pieaugušie ar viegli kognitīviem traucējumiem, kuri veica mērenas intensitātes pastaigas, pēc kārtīgas izstaigāšanās kognitīvajos testos uzrādīja ievērojami labākus rezultātus.

Katru vakaru pieraksti itin visu, kas tevi dienas laikā sajūsmināja. Tas var būt jebkas – kabatā atrasta nauda, negaidīts zvans no drauga, krāšņs saulriets vai gardas pusdienas. Tādējādi varēsi atpazīt savas dzīves pozitīvos aspektus, nevis koncentrēties uz negatīvo un to, kas ir nogājis greizi.

Daudzi no mums (it īpaši tie, kuriem ir bērni) mēdz savas vajadzības nolikt pēdējā vietā, taču tas ir ļoti nepareizi. Vien dažas minūtes vienatnē var būt ārkārtīgi vērtīgas. Pauze, lai nobaudītu savu iemīļotāko kafiju, dažas reizes dziļi ieelpotu un atpūtinātu prātu – izrādās, tas nāk par labu arī tavai sirdij. Vienā pētījumā noskaidrots, ka, pavadot vienatnē vien 15 minūtes, mazinās stress un satraukums.

Lai arī varētu domāt pretēji, pētījumi atklāj, ka cilvēki, kurus pamodina rīta gaisma, naktī ātrāk aizmieg. Nevar noliegt saistību starp gaismu un mūsu labsajūtu, tāpēc arī birojā pacenties turēt aizkarus vaļā, lai ķermenis varētu pielāgoties diennakts ritmam. Kāpēc tas ir būtiski? Labs miegs mazina kašķīgumu, turklāt, ja guli mazāk par sešām stundām, būtiski palielinās sirds slimību un insulta risks, īpaši, ja tev ir diabēts vai augsts asinsspiediens.

Ja vēl neesi to darījusi – pamēģini kaut ko iestādīt! Zinātnieki noskaidrojuši, ka pieaugušie, kuri rūpējas par dārzu, biežāk ēd dārzeņus nekā tie, kuri to nedara. Turklāt, citi pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri biežāk iegremdē rokas zemē, parasti ir laimīgāki un veselīgāki.