Jauniešu mentālā veselība pandēmijas laikā ir kritiskā līmenī, liecina pētījums

Pētījumā analizēta jauniešu mentālā veselība un pandēmijas ietekme uz to. Pētījums rāda, ka jaunieši savu psiholoģisko labsajūtu vērtē kā kritisku, un pandēmija to ir būtiski ietekmējusi.

54,5 procenti pusaudžu atzīst, ka viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies, 19,8 procenti – ka ļoti pasliktinājusies Covid-19 laikā. 70,4 procenti atzīst, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību, depresiju, 79,2 procenti sastopas ar grūtībām mācīties, vairāk nekā 60 procenti piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi. Šīs ir tikai dažas no jauniešu minētajām problēmām. Viens no pieciem pusaudžiem atzīst, ka skolā sastopas ar psihoemocionālām grūtībām.

Satraucoši ir arī mentālās veselības lejupslīdes rādītāji. Ja pirmajā vilnī jaunieši savu mentālo veselību vērtēja lielākoties labi (38,1 procents) vai pieņemami (24,3 procenti), tad otrajā vilnī jau dominē vērtējums uz pieņemami (31,6 procenti) un slikti (29,8 procenti). Krasi samazinās to jauniešu skaits, kuri pandēmijā jūtās ļoti labi (no 19,5 procentiem pirmajā vilnī uz 7,6 procentiem otrakā vilnī), bet to, kuri jūtas kritiski un slikti, palielinās (no 4,6 procentiem pirmajā vilnī uz 7,8 procentiem otrajā vilnī).

"Centrs izlēma veikt pētījumu par Covid-19 ietekmi uz pusaudžiem un jauniešiem otrā pandēmijas viļņa laikā, lai saprastu, kāda ir reālā situācija un kā savu mentālo veselību raksturo paši pusaudži. Secinājumi ir ļoti bēdīgi, un mums, kas ikdienā strādā ar pusaudžiem un jauniešiem, ir skaidrs, ka Covid-19 seku pārvarēšanā valstij būs jādomā ne tikai par sekām ekonomikā, dažādu nozaru reanimēšanu un izglītību. Jau tagad valsts atbildīgajām iestādēm ir nopietni jāsāk plānot, kā palīdzēt jauniešiem stabilizēt un atgūt mentālo veselību pēc šīs krīzes. Tā kļūs par vienu no prioritātēm skolās un ģimenēs un jau šobrīd ir svarīgi domāt par to, kā iemācīt pusaudžiem un jauniešiem pašpalīdzību, spēju atpazīt un reaģēt uz savu vai savu draugu mentālās veselības pasliktināšanos. Ja to ignorēsim, tad rezultātā cietīs bērnu akadēmiskie un dzīves sniegumi, psihoemocionālā labklājība, kā arī tiks radīts papildu slogs valsts budžetam ilgtermiņā, sedzot medicīniskās aprūpes, penitenciārās sistēmas un sociālo pabalstu izdevumus," secina Nils Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs.

Šajā pētījumā izmantoti dati no Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra veiktās aptaujas. Tajā tiek aptaujāti jaunieši no vispārējās populācijas. Lai nogādātu anketas līdz respondentiem, pētījumā tiek iesaistīti skolu psihologi, pedagogi, kā arī jauniešu organizācijas.