Šūpulī neieliktās prasmes: dzīvot bez tēta un mācīties par tādu būt

To, ka mūsdienās ar bērnu vairāk laika pavada mamma un to uzskata par normu, Andris skaidro ar vēsturiskajiem apstākļiem, piemēram, karu vai darba dalījumu pagātnē. "Es domāju, ka tas ir tas, ko vajag mainīt, jo tagad nav kara, nav jādodas strādāt tālumā," pārliecināts psihoterapeits. Viņš uzskata, ka ir īstais laiks, lai bērnu aprūpē iesaistītos arī tēvi. Tas palīdzēs gan mammām, gan bērniem, gan pašiem tēviem. Galvenais – nebaidīties un nepadoties pie pirmajām grūtībām.

Iespējams, pašlaik daudziem tēviem būt kopā ar savu bērnu ir grūtāk nekā mammām. Iespējams, ir sajūta, ka tas prasa daudz pūļu un darba. "Vīriešiem, jaunajiem tēviem šajos jaunajos apstākļos būtu jāmācās būt kopā ar savu sievu, savu bērnu," pārliecināts terapeits. Viņš norāda, ka šo virzienu vajadzētu ievērot gan vīriešiem, gan sievietēm, proti, arī sievietēm vajadzētu būt saprotošām un aicināt vīrieti mācīties būt kopā ar bērnu.

"Ja ir bērns, tad atbildība ir 50 pret 50. Abi spēlējas, abi piedalās, abi staigā ar ratiņiem," ideālo modeli ieskicē psihoterapeits, "tas ir ļoti svarīgi jau no paša sākuma, jo tur rodas bioloģiskā, ķermeniskā saite." Viņš norāda, ka ir ļoti labi, ja tēvi piedalās arī dzemdībās. Ja vīrietis neiesaistās bērna dzīvē, kaut kas neizdodas un viņš distancējas, distance un grūtības tikai turpinās pieaugt. Andris atgādina, ka sievietei nedrošais tētis būtu jāuzmundrina un jāaicina aktīvāk iesaistīties bērna audzināšanas procesā. Tas nenotiks pats no sevis – vienlīdzīga pienākumu sadale un iesaiste bērna dzīvē ir jāmācās un jāpraktizē apzināti. Tas ir darbs, kas jādara abiem vecākiem.