Kā palīdzēt skolēnam mācīties attālināti  (2)

Skolotāju darba ritms un formāts ir mainījies neticami strauji, un ir diezgan droši noprotams, ka šī pieredze atstās ietekmi uz izglītības sistēmu arī nākotnē, norādīts Rīgas pašvaldības uzturētajā portālā "Izglitiba.riga".

Bet kas ir veiksmīgo pieredžu pamatā? Lai mācības attālināti padarītu pēc iespējas vieglākas visiem iesaistītajiem, virkne sadarbības partneru ir sagatavojuši "Pašvadītas mācīšanās ceļvedi". Strādājot pie materiāla, noteiktas trīs galvenās fāzes šīs prasmes apgūšanai: tā ir plānošana, uzraudzīšana un novērtēšana. Šobrīd ir īstais laiks gan sev, gan citiem vecākiem atgādināt piecas praktiskas idejas, kas veicinās bērnu spēju mācīties pašiem.

Spēja pašam sev jautāt, piemēram: "Kas man nepieciešams, lai izpildītu šo mājasdarbu latviešu valodā?" vai "Ko es darīšu, ja attālinātajai stundai neizdosies pieslēgties?" ļauj bērniem attīstīt vienkāršas spējas plānot savu rīcību. Tāpat ar uzvedinošu jautājumu palīdzību vecāki var palīdzēt bērniem mācīties noteikt vecumam un spējām atbilstošu, īstenojamu un novērtējamu mērķi: "Ko tu gribētu izdarīt ar šo sniegu? Kā tas varētu izskatīties, kad būs gatavs? Vai tev kādā brīdī būs vajadzīga mana palīdzība idejas realizēšanai? Cik ilgā laikā tu varētu plānoto paveikt?"

Bērnam ir svarīgi redzēt vecāku rīcību, jo viņš mācās atdarinot. Tāpēc modelē uzvedību, rādot piemēru, stāstot, kā pats tiec galā ar uzdevumiem, kā pieņem lēmumus un risini grūtības. Ir svarīgi sarunāties ar bērniem par to, kā tu plāno un dari lietas. No malas tas izklausās kā savu darbību skaļa komentēšana.

Kļūdās ikviens, taču svarīgi savas un bērnu kļūdas uzlūkot kā iespēju mācīties. Kļūdas neliecina par cilvēka personības sliktajām īpašībām, bet gan par neparedzētiem apstākļiem vai neatbilstošu plānu. Tāpēc kļūdoties ir svarīgi šīs kļūdas pamanīt un izmantot tās, lai nākamreiz rīkotos citādi. Bērniem ir svarīgi dzirdēt, ka vecāki arī kļūdās, tomēr neuzskata to par kaut ko sliktu. Kļūdas ir mācīšanās procesa neatņemama sastāvdaļa, un atgriezeniskā saite par paveikto ir virzība uz priekšu.

Kad bērns saskaras ar kādu problēmu, piemēram, fizikā neizdodas atrisināt uzdoto uzdevumu, nerisini to bērna vietā, pat ja tas būtu ātrākais risinājums. Nesaki bērnam priekšā pareizās darbības vai atbildes, bet jautā, ko bērns pats varētu darīt, lai problēmu novērstu vai atrisinātu, tādējādi liekot pašam domāt par iespējamiem risinājumiem.

Pašmotivācija ir prasme, ko ikviens attīsta dzīves garumā. Tāpat kā bērniem, arī vecākiem ne vienmēr gribas darīt to, kas jādara. Piemēram, šajā laikā sevi pārliecināt doties ārā sportot, ja istabā ir tik silti un TV rāda mīļāko pārraidi, ir gana sarežģīti. Tā jūtas arī bērns, ķeroties pie mājasdarbu pildīšanas. Lai palīdzētu, mūsu kā vecāku uzdevums ir intereses radīšana – apgūstamās vielas sasaiste ar ikdienu. Piemēram, ja dabaszinībās bērns ir mācījies par agregātstāvokļiem, var izskaidrot, kāpēc karstais ūdens, izliets gaisā mīnus grādos, pārvēršas par sniegu, un to praktiski arī izmēģināt. Piemēri no dzīves un darbošanās rada interesi!

Lai arī šis laiks ir izaicinājumu pilns un liek mums katram sevi un vienam otru ieraudzīt pavisam jaunā gaismā, saviem bērniem mēs esam vislabākais piemērs. Nevienas pārmaiņas uzvedībā nenotiek ātri. Arī spēja mācīties pašam ir prasme, ko apgūst pakāpeniski, soli pa solim – kļūdoties, apzinoties savas kļūdas, iegaumējot mācības un mēģinot atkal un atkal. Izsakiet atzinību par jau paveikto, iedrošiniet mēģināt vēlreiz! Kopīgiem spēkiem iespējams pārvarēt ikvienas grūtības, un pieredze ar attālinātajām mācībām mums visiem sniegs jaunas iemaņas un zināšanas, kas ļaus būt daudz gatavākiem dzīvei nākotnē, uzsver ceļveža autori.

Projektu "Swedbank" emocionālās labklājības programmas "Stiprāki kopā" ietvaros īsteno "Iespējamā misija" sadarbībā ar izglītības ekspertiem – Lāsmu Mencendorfu – projekta vadītāja, Iespējamās misijas (IM) absolvente, skolu programmas "Dzīvei gatavs" vadītāja; Edīti Sarvu – IM absolvente, Limbažu Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe; Līgu Sudari – IM absolvente, Rīgas Juglas vidusskolas skolotāja; Aneti Lasmani –Ogres sākumskolas skolotāja; Ildzi Čakāni – privātās pamatskolas "Domdaris" skolotāja; Oskaru Kaulēnu – IM absolvents, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors; Bruno Bahu – IM absolvents, privātās vidusskolas "Patnis" mākslas skolotājs, mākslinieks; Edmundu Vanagu – lektors, psihologs, pētnieks.