Kā samierināties ar pandēmijas radītajiem emocionālajiem zaudējumiem  (1)

Droši vien esi pamanījusi, ka pēdējā laikā krietni biežāk nekā ierasts nākas runāt par nāvi. Ziņās un televīzijas sižetos redzam stāstus par cilvēkiem, kuri aizgājuši mūžībā vientuļās slimnīcas telpās. Iespējams, ka arī tev ir nācies piedzīvot kāda mīļa cilvēka nāvi, un, tā kā koronavīrusa izraisītā mirstība pasaulē šobrīd pārsniedz jau sešciparu atzīmi, gribam vai ne – ir grūti norobežoties no šī aspekta.

Kad kaut kas šķiet gan biedējošs, gan arī nekontrolējams, mēs parasti cenšamies virzīties uz priekšu, pievēršot visu savu uzmanību konkrētajai problēmai un risinājumu meklējumiem, teic klīniskā psiholoģe Emīlija Hjū. "Mūsu smadzenes ir tik izturīgas, ka tās cenšas atrisināt pat šķietami bezcerīgas problēmas," viņa skaidro. Tieši tāpēc daudzi no mums šobrīd ir ierauti savās domās, satraucoties par nāvi un izdzīvošanās iespējām slimības gadījumā. Šādas domas patiesībā var radīt vēl lielāku paniku, atklāj Hjū, kas var apgrūtināt koncentrēšanos jebkādām citām nodarbēm, turklāt, pat izkāpšana no gultas var šķist kā sarežģīts uzdevums.

Daži cilvēki šo stresu pārvar, ieslīgstot savas dzīves aspektu pārlieku lielā kontrolēšanā. Daļa vēršas pie citiem līdzekļiem – alkohola vai medikamentiem, kas rada vēl lielāku postu, atklāj galvenā ārste Nazinga Harisona. Pasaulē ir miljardiem cilvēku, un līdz ar to – arī miljardiem veidu, kā sadzīvot ar bailēm par nāvi. Tieši tāpēc, iedvesmojoties no "Cosmopolitan", esam apkopojuši ekspertu labākos padomus, kā izdzīvot sēras un pieņemt tās kā šī brīža realitāti.

Kad tevi pārņem milzīgas bailes par Covid-19 nāves gadījumu skaitu, izmanto to kā motivāciju pildīt savu daļu no pienākumiem. Mazgā rokas, velc masku, atbalsti nozares, kuras cietušas no Covid-19 pandēmijas. "Tu nevari iepirkt vakcīnas vai pārliecināt visus ievērot drošības vadlīnijas," teic Hjū. "Bet, ja zināsi, ka kaut ko dari, lai mazinātu nopietno situāciju (neatkarīgi no tā, cik maz tas šķiet), iespējams, mazināsies arī tava trauksme un raizes."

Kad izjūti spēcīgas emocijas, piemēram, sēras vai bailes, padomā, kur tās rodas, un dari visu iespējamo, lai pieņemtu tās bez nosodījuma, iesaka Harisona. Tad centies savienot tās ar mierinošām domām, piemēram, pateicību par to, kas tev ir. "Es baidos, ka mana vecmāmiņa varētu nomirt, jo ir veca un pakļauta riskam" var kļūt par "esmu pateicīga, ka katru nedēļu sazinos ar vecmāmiņu pa tālruni". Harisona stāsta, ka laika gaitā šis vingrinājums mazina negatīvās domas un emocionālo spriedzi.

Vēl viens veids, kā atgūt kontroli pār savu dzīvi un emocijām, ir pievērsties nodarbēm, kas ir svarīgas labklājībai, piemēram, izveido miega grafiku, dodies pastaigās, regulāri izkusties un piepildi savu ēdienkarti ar veselīgiem produktiem, iesaka psihiatrijas docents Paraskevī Nulā. Kad šo uzdevumu esi paveikusi, savā ikdienā iekļauj arī pieredzes, kas vienkārši sagādā prieku. Piemēram, izbaudi karstu vannu vai labu grāmatu.

Mēs dzīvojam laikā, kad informācijas gūzma ir milzīga. Katru dienu saņemam desmitiem ziņu no draugiem un radiem, un skaidrs, ka arī tas var brīžiem būt par daudz. Tieši tāpēc – atceries ik pa laikam izslēgt paziņojumus un dot sev laiku atelpai. Kad jūties mierīgāk un nosvērtāk, atkal vari iegrimt informācijas džungļos.

Ir pilnīgi normāli laiku pa laikam justies satrauktai un nomāktai, it īpaši, ja nākas pārdzīvot tuvinieku (un arī svešinieku) zaudējumu. Tomēr – kaut arī tas ir normāli – tas nenozīmē, ka meklēt palīdzību ir bezjēdzīgi, skaidro Harisona. Meklē atbalstu, ja pamani, ka domā, jūties vai uzvedies citādāk nekā ierasts, un ja pamani, ka šīs izmaiņas negatīvi ietekmē tavu dzīvi, darbu, attiecības vai pat fizisko veselību," piebilst Nulā.

Iespējams, ka runāt par savām emocijām ir grūti pat mazāk satraucošos laikos, tomēr tas ir ārkārtīgi svarīgi. Ja nevēlies – tev savas jūtas nav jāizsaka mutiski. Tā vietā vari apsvērt dienasgrāmatas izveidošanu, vēstules rakstīšanu vai izveidot albumu, kurā apkopot mirkļus ar labām atmiņām. Šie ir "taustāmi veidi", kā pārvarēt zaudējuma sāpes un turpināt dzīvot tālāk.

Pētījumos ir pierādīts, ka pastāv psiholoģiska parādība, ko dēvē par posttraumatisko izaugsmi. Šī izaugsme nozīmē to, ka cilvēki pēc kādas traumas pieredzēšanas kļūst izturīgāki un spēcīgāki, atklāj Hjū. "Saskaroties ar nāvi, mēs varam pārvērtēt, kas patiešām ir svarīgi, piemēram, mūsu attiecības, karjera vai pašvērtība," viņa teic. "Tāpat kā ir cilvēki, kuriem pandēmijas laikā nākas cīnīties pašiem ar sevi, ir arī cilvēki, kuri šobrīd jūtas brīvāk, atklāj jaunus vaļaspriekus un uztur ciešas attiecības ar citiem." Kā uzsver speciāliste – iespējams, šis ir labākais brīdis, lai patiesi novērtētu visu labo, kas ir katra dzīvē.

Lai gan, iespējams, šķiet, ka jau esi pārvarējusi savu bēdu posmu, apzinies, ka nākotnē var gadīties situācijas, kuras atkal uzjundī sāpīgās emocijas. Parasti tie ir kādi dzīves pagrieziena punkti, kas atgādina par zaudējumiem, piemēram, svētki, dzimšanas dienas, jubilejas vai citi īpaši notikumi. Šādās situācijās vislielākais atbalsts var būt tuvinieki, tāpēc nekautrējies viņus uzrunāt un lūgt palīdzību šajā laikā. Izstrādā plānu, kā šīs izaicinošās situācijas pavērst pozitīvākā virzienā.