Droši vien esi pamanījusi, ka pēdējā laikā krietni biežāk nekā ierasts nākas runāt par nāvi. Ziņās un televīzijas sižetos redzam stāstus par cilvēkiem, kuri aizgājuši mūžībā vientuļās slimnīcas telpās. Iespējams, ka arī tev ir nācies piedzīvot kāda mīļa cilvēka nāvi, un, tā kā koronavīrusa izraisītā mirstība pasaulē šobrīd pārsniedz jau sešciparu atzīmi, gribam vai ne – ir grūti norobežoties no šī aspekta.
Kad kaut kas šķiet gan biedējošs, gan arī nekontrolējams, mēs parasti cenšamies virzīties uz priekšu, pievēršot visu savu uzmanību konkrētajai problēmai un risinājumu meklējumiem, teic klīniskā psiholoģe Emīlija Hjū. "Mūsu smadzenes ir tik izturīgas, ka tās cenšas atrisināt pat šķietami bezcerīgas problēmas," viņa skaidro. Tieši tāpēc daudzi no mums šobrīd ir ierauti savās domās, satraucoties par nāvi un izdzīvošanās iespējām slimības gadījumā. Šādas domas patiesībā var radīt vēl lielāku paniku, atklāj Hjū, kas var apgrūtināt koncentrēšanos jebkādām citām nodarbēm, turklāt, pat izkāpšana no gultas var šķist kā sarežģīts uzdevums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
