Jautājums un atbilde: vīra meita no pirmās laulības pārvērtusi manu dzīvi ellē

"Kad mēs apprecējāmies, vīra meitai bija pieci gadi. Es negaidīju, ka meitenīte nedēļu dzīvos pie mums, bet nedēļu pie mātes. Viņa visu laiku taisa kaprīzes un mani uztver naidīgi. Redzams, ka cer, ka mamma ar tēti tomēr būs kopā. Pa naktīm viņa pamostas un raud, prasa tētim, lai viņi salīgst mieru ar mammu. Manipulē ar tēvu, kad vēlas pievērst sev uzmanību. Kad grib kaut ko saņemt, sāk izspiest asaras, sejā – upura izteiksme. Kad tēta nav mājās, ar mani runā rupji: "Mamma tev neprasīja", "Tu neproti gatavot, es to neēdīšu". Viņa man sarīko "pārbaudes": paslēpj manas lietas, izdomā to, ko neesmu darījusi. Bet manam vīram ir svarīgi, lai man ar viņu izveidotos labas attiecības. Viņa taču ir "tētuka meitiņa" – vismīļākā un lieliskākā pasaulē. Tētis vēlas viņu lutināt, nēsāt uz rokām, aizsargāt, un, protams, uzdāvināt viņai visu pasauli. Man ar viņu konkurēt ir bezjēdzīgi. Jūtos bezspēcīga. Sarūgtinājums un negatīvas emocijas jau ir uzkrājušās. Pamest vīru nevaru, jo mīlu viņu. Jā, un viņa pirmajai sievai arī jau ir citas attiecības, turklāt viņas jaunais partneris ne īpaši labi satiek ar meitenīti. Es saprotu, ka vissliktāk šajā situācijā ir tieši bērnam. Bet tā dzīvot ir neizturami," pēc speciālista padoma portālā "Parents" taujā Olga.

Atbild psiholoģe Irina Perelomova: "Pirms pieņemt lēmumu precēties ar vīrieti, kuram ir meita, ir rūpīgi jānovērtē situācija. Diemžēl, lai kā jums to negribētos, pagātni nav iespējams mainīt. Bērni nemēdz būt "bijušie". Viņi savu vecāku dzīvē vienmēr būs klātesoši.

Bez šaubām, komunicēt ar mīļotā vīrieša bērnu no pirmās laulības – tā ir īsta māksla, nebūt ne viegls pārbaudījums attiecībām. Meitenītei viņas tētis ir ideālais vīrietis, bet katrs tētis savā meitā saredz ideālo sievieti. Starp citu, patiess ir arī pretējs apgalvojums – mammas bieži daudz pacietīgāk izturas pret dēliem, jo vēlas viņos redzēt un mīlēt savu sapņu vīrieti.

Nevēloties zaudēt savu bruņinieku, "tētuka meitiņas" nereti var pat atgrūst māti. Meitenēm spilgti izpaužas greizsirdība, viņas pret tēva jauno izredzēto var izturēties naidīgi. Tēta jaunajai mīļotajai sievietei būs vajadzīgs ne mazums pacietības. Izvirzīt ultimātus ir bezjēdzīgi – nāksies vien nogludināt attiecības ar bērnu, ja attiecības ar vīrieti jums patiesi ir dārgas.

Jums nāksies pieslēgt veselo saprātu un apslāpēt postošās emocijas. Situācija kļūst "karsta", un jūtas var pārpludināt attiecības jau pašā ceļojuma sākumā. Pastāvīgais stress un negatīvais kairinājums var novest pie ģimenes iziršanas.

Lai būtu vieglāk pieņemt sava vīra pagātni un noregulēt savas negatīvās emocijas, var likt lietā emocionālās kartes metodi. Uzrakstiet gan vīram, gan viņa meitiņai vēstuli, izejot visu ceļu – no augšējiem līmeņiem līdz zemākajiem, kamēr neapstāsieties pie mīlestības līmeņa. Pievērsiet uzmanību, kādā līmenī jūs esat iestrēgusi. Tas jums palīdzēs saprast savas un citu jūtas.

"Emocionālā karte"

Bruņojieties ar pacietību, ir jāprot gaidīt! Necentieties bērnam aizstāt viņa īsto māti, viņai tā jau ir. Būtu lieliski, ja jūs abas kļūtu par draudzenēm. Bet esi patiesa šajā draudzībā ar meitenīti, tikai tad tu varēsi ģimenē ieviest harmoniju.

Pieraksti visas bērnam svarīgās svētku dienas un kopā ar viņu tās nosviniet. Pacenties saglabāt meitenes mīļākos rituālus, piemēram, grāmatas lasīšanu pirms nakts miega, apskāvienus no rītiem vai arī atklātas sarunas. Tā viņai būs mazāk stresa un viņa jutīsies drošībā, nebaidoties, ka viņu pametīs.

Iesaku apvienoties komandā un sagatavot rīcības plānu. Patīkama laika pavadīšana kopā jūs satuvinās. Saprātīgs vīrietis novērtēs rūpes par viņa meitu un būs tev pateicīgs. Bet meitenei jūs varat kļūt par autoritāti, sniedziet viņai pašvērtības sajūtu.

Vienlaikus sevī neiesējiet domu, ka vīrieša dēļ jums noteikti jāmīl arī viņa meita. Jūs mīlat viņas tēti, un ar to jau ir pietiekami. Bet jūs varat cienīt meitenīti, un tas radīs vienādu attieksmi pret jums. Un noticiet, ka šāda jūsu attieksme būs gudra investīcija jūsu ģimenes nākotnei."