Kā mūsu sabiedrībā ir radušās bailes no novecošanas? Kāpēc cilvēki, dzenoties pēc jaunības, ir gatavi gulties zem skalpeļa atkal un atkal? Uz šiem un vēl citiem jautājumiem cenšamies rast atbildes turpinājumā.
Kā tad īsti ir veidojies jaunības kults? Vai cilvēki jau izsenis ir baidījušies no vecuma? “Pētnieki apgalvo, ka tas ir saistīts ar kapitālisma attīstību. Proti, sabiedrībā mainās vērtību asis. Galveno uzsvaru liek uz ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju,” atklāj Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas asociētā profesore un vadošā pētniece Aivita Putniņa. Tas nozīmē, ka agrākās vērtības, kuras ir saistītas ar vecumu, piemēram, cilvēki, kuriem ir lielāka dzīves pieredze vai zināšanas, kļūst mazsvarīgas. Drīzāk pat otrādi – tās ir šķietami nebūtiskas, jo arī zināšanas noveco. “Tas arī ir iemesls, kāpēc Latvijā pirmspensijas vecumā ir grūtības atrast darbu, it īpaši tad, ja ir liela konkurence darba tirgū. Savā ziņā tas arī rada spiedienu. Jaunie cilvēki nespēj nodrošināt darbaspēka pieprasījumu, un mēs redzam, ka cilvēkiem pieaug ne tikai dzīves ilgums, bet arī darba mūžs, un tad šī vecuma robežšķirtne kļūst divdomīgas. Cilvēki turpina strādāt, lai varētu izdzīvot, un tas droši vien ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vecumam pēkšņi parādās jaunas nozīmes un jaunības saglabāšana kļūst svarīga,” skaidro Putniņa. Vienlaikus viņa uzsver, ka arī patērētāju kultūrai ir liela nozīme tajā, kā mainās ar vecumu saistītās tendences.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
