Sākumā bija "parasts" bērns
Līdz gada un divu mēnešu vecumam Kate bija "parasts" bērns. Jā, dzemdībās viņa dzima mazliet retākā pozā – galviņa nāca kopā ar rociņu, kādēļ uz galvas radās hematoma, ko bija jāuzsūc, jo tas nenotika pats no sevis, taču turpmākā attīstība bija ierasta šāda vecuma bērniem, atmiņā atsauc mamma Anta. "Tomēr, kad Katei bija gads un divi mēneši, viņai kļuva slikti. Meitai bija ļoti liels nogurums, viņa daudz gulēja, daudz dzēra un čurāja – naktī bija jāmaina pat trīs autiņbiksītes. Tad sākās vemšana. Ārsts sākumā nevarēja saprast, kas lēcies, teica, ja kļūst sliktāk, lai dodamies uz slimnīcu. Labāk nekļuva, tāpēc braucām uz stacionāru Daugavpilī, toreiz dzīvojām tajā pusē. Slimnīcā domāja, ka varētu būt saindēšanās, taču izrādījās, ka Katei ir ļoti augsts cukura līmenis. To izdevās pazemināt. Tomēr bija jādodas uz Rīgu, Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Meitiņai bija četras dienas jāpavada intensīvajā terapijā un kopumā divas nedēļas bijām stacionārā, mācoties sadzīvot ar uzzināto diagnozi – diabēts," mamma atceras satraucošos notikumus.