Audzinot vecāko meitu Džeinu un gaidot Megijas ierašanos, Gintas Anševicas prātu ne uz mirkli nepameta doma, kur gan pēc meiteņu paaugšanās vedīs viņas pašizaugsmes ceļš. Atgriezties vecajā darbavietā vairs nešķita piemērota izvēle – gan uz darbu mērojamā attāluma, gan arī bērnu regulārās slimošanas dēļ –, tāpēc pavisam nemanāmi, taču droši pienāca brīdis mainīt virzienu. Tā kā veikalā nopirkt žurnālu Gintai ir svētki, viņa vēlējusies tikpat lielu prieku dot arī savām meitām, sākumā pieķeroties radošiem uzdevumiem bagātas grāmatas veidošanai, bet vēlāk – jebkurā pasaules malā izdrukājamiem uzdevumu komplektiem. Tā dzima zīmols "Tu Tu Family", kas ļāvis Gintas meitenēm griešanu, līmēšanu un locīšanu iemīlēt tikpat ļoti kā braucienus ar ragavām un nakšņošanu teltī.
Pēc vidusskolas beigšanas ventspilniece Ginta devās meklēt laimi un zinības galvaspilsētā, apgūstot sabiedriskās attiecības un uzņēmējdarbības vadību. "Studiju laikā sāku strādāt grāmatvedībā, bet pēc tam nonācu revidentu firmā, kur arī nostrādāju astoņus gadus." Šobrīd Anševicu ģimenes ligzdiņa atrodas vīra dzimtajā pusē, Rubenē, kur tiek audzinātas abu kopīgās atvases un dota vaļa radošajam garam.
Ar vīru Gintu savedušas kopā draugu kāzas, kurās abi bijuši vedēji. Tālākais dzīves scenārijs kā pēc grāmatas – izveidojās simpātijas, jau stabilākas attiecības, kurām kā loģisks turpinājums pieteicās mazulīte Džeina. Tad Ginta pārcēlusies uz dzīvi prom no lielpilsētas, ko nepavisam nenožēlo. "No lielās Rīgas pārcēlos uz mazu ciematiņu, kurā dzīvo ap 500 cilvēkiem. Lai gan vienmēr ir saistījusi pilsēta, sirds tomēr vairāk piederējusi laukiem, tāpēc jutos kā nonākusi paradīzē zemes virsū. Ezers, mežs... Daudz iespēju aktīvam dzīvesveidam!"
Pirms Ginta spēja attapties un izkristalizēt, pa kādu karjeras taciņu viņas tālākā dzīve pēc Džeinas paaugšanās varētu vest, viņa jau bija palikusi stāvoklī ar Megiju. Nu abām meitenēm ir nepilnu divu gadu starpība, un Ginta atzīst – dāmu audzināšana nebūt nav mierīga pastaiga pa pludmali. "Ja man šķita, ka ar vienu bērnu bija grūti, tad ar diviem maziem... Nu, bija diezgan jautri. Tagad meitenes ir paaugušās un kļuvušas par draudzenēm, tāpēc ir daudz vieglāk." Divu meitu mamma gan norāda uz lielo greizsirdību, no kuras vecākajai meitai vēl aizvien neizdodas atvadīsies uz mūžīgiem laikiem. "Kā jau tas mēdz būt pirmajam bērnam, arī pirmajam mazbērnam abās ģimenēs. Bieži vien dzirdēts, ka vecākās meitas ļoti priecājas par bērniņa ienākšanu, jūtas kā mammītes un ucinās ar mazajiem. Mums tā galīgi nebija, viņu it nemaz bēbītis neinteresēja. Kad saprata, ka mazais ir uz palikšanu, sākās strīdi un greizsirdības lēkmes. Protams, mēs katru dienu ar viņu runājām un stāstījām par māsiņu, bet runāšana vien palīdzēt nevar. Tas bija tāds posms, kas jāizdzīvo, un tagad viņām vienkārši kopā ir interesantāk, tāpēc greizsirdība, šķiet, palikusi otrajā plānā." Jāpiebilst gan, ka tagad Džeinai ir cita sāpe – mazā māsa sākusi runāt, bet ne vienmēr klausīt viņas teiktajam, kas atkal var kļūt par pamatu konfliktiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
