Šī nav vienīgā vēstule, kas noglabāta kandavnieces Guntas slepenajā atvilktnē un sirdī, tādu ir daudz, neskaitot daudzos tālruņa zvanus un īsziņas. Gunta laidusi pasaulē trīs bērnus un vēl izaudzinājusi 26 audžubērnus, bet jau tuvākajā laikā pie viņas sev mājas radīs vēl divi.
Kā Gunta kļuva par audžumammu, kāda ir viņas ikdiena un kādus priekus (un arī bēdas) nācies piedzīvot, kopš kļūšanas par audžumammu, lasi rakstā.
Toreiz, deviņdesmito gadu beigās, likumdošanā nepastāvēja termins "audžuģimene" vai "audžumamma". Tas bija 1998. gada beigās, kad Guntas meitai bija vien divi gadiņi, tāpēc sieviete arī nestrādāja, jo auklēja mazuli, kad bērnudārza vadītāja izteica priekšlikumu: "Gunta, vai nevari ģimenē pieņemt vēl kādu bērniņu? Tu tāpat sēdi mājās, kāda tev starpība – trīs vai pieci bērni!?" Jāmin, ka Guntai pašai jau toreiz bija trīs bērni – divi dēli un meita. "Atceros, ka bija kaut kāda kampaņa par aizbildniecību, bet es tai vispār nepievērsu uzmanību. Tuvojās Ziemassvētki, un mēs ar vīru apdomājām – bet tiešām, vai tad mēs nevaram? Varam taču! Tā mūsu ģimenē ienāca brālis ar māsu – sešus un septiņus gadus veci," stāsta Gunta. Šie bērniņi jau reiz bija paņemti aizbildniecībā, tad abus atdeva atpakaļ mātes aprūpē, taču pēc laika atkal abi tika ievietoti krīzes centrā, līdz nonāca pie Guntas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
