Katram no mums ir savs ideālās ģimenes tēls. Un tas vienmēr veidojas četrās fantāzijās: harmoniska kopdzīve, atklāta komunikācija, autoritāte bez pūliņiem un katras personības attīstība. Tomēr salīdzināšana ar ideāliem var kaitēt gan vecākiem, gan bērniem. Kā atbrīvoties no šīs ietekmes?
Protams, vairums no mums mūsdienās vairs netic nevainojamam ģimenes modelim. Tomēr katrs no mums turpina par tādu sapņot – par ģimeni mūsu fantāzijās, iespējams, pilnīgu pretstatu reālajai ģimenei, kurā pagājusi mūsu bērnība vai kuru mēs paši esam izveidojuši. Šis ideālais tēls pastāv kaut kur starp mūsu apziņu un zemapziņu. Sapni par ģimenes paradīzi katrs sevī lolo, balstoties savā pieredzē un cenšas to īstenot no labākās sirdsapziņas.
Kā portālā "Psychologies" norāda ģimenes psihoterapeits Roberts Noiburgers, visām ģimenēm ir savi priekšstati ne tikai par ideālu, bet arī normu, un ikviena ģimene no citām atšķiras ar to, cik daudz tā atšķiras no šīm divām izpratnēm. "Ideāls mums ir nepieciešams kā tāds motors, kas ļauj mums virzīties uz priekšu pa dzīvi. Bet, kad latiņa ir pacelta pārāk augstu un mēs esam pārmērīgi prasīgi paši pret sevi, sākas grūtības," uzskata Noiburgers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
