Kājas sinepju ūdenī, galva virs kūpoša katla – vai tautas metodes ārstē saaukstēšanos?

Zinot, ka nākamajā rītā jābrauc ekskursijā, par kuru samaksāta diezgan liela nauda, steidzu rakstīt klases čatā, vaicājot pēc ieteikumiem – kā līdz rītam atbrīvoties no temperatūras. Klasesbiedri ieteica dzert paracetamolu, ko arī darīju. Ieteica muguru un krūtis ieziest ar šņabi, ko ar mammas palīdzību arī izdarīju. Izskanēja arī mudinājumi dzert tējas un dažādus ievārījumu uzlējumus. Savukārt mamma uzsildīja ūdeni, kuru sajauca ar sinepēm, – tajā kādu brītiņu mērcēju kājas. Visbeidzot, ejot gulēt, sasedzos ar divām biezām segām, jo augstās temperatūras dēļ man bija gan karsti, gan brīžam kratīja auksti drebuļi.

Naktī gulēju slikti, bet, no rīta pamostoties, man par pārsteigumu, jutos salīdzinoši labi. Kaulus vairs nelauza, nebija ne karsti, ne arī kratīja auksti drebuļi. Savukārt termometrs rādīja nedaudz virs 37 grādiem. Tā bija uzvara, jo mērķis – “nosist” temperatūru – bija sasniegts un es varēju doties klases ekskursijā. Tiesa, mana ceļojumu soma tika papildināta ar dažādiem medikamentiem gadījumam, ja temperatūra atgrieztos.

Šodien, kad vēl turpinām cīņu ar Covid-19, man ne prātā nenāktu doma ķerties pie šādām metodēm temperatūras mazināšanai un labsajūtas uzlabošanai. Tā vietā es nekavējoties zvanītu savam ģimenes ārstam. Taču tobrīd tie likās neparasti, bet pavisam noteikti izmēģināmi tautas paņēmieni, kas arī izrādījās efektīvi. Un, lai arī ir pagājis krietns laiks kopš tās dienas, man vienmēr gribējies noskaidrot – kāpēc šīs metodes man palīdzēja?

Lai atrastu atbildi, sazinājos ar Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedras docētāju un ģimenes ārstu Jāni Blumfeldu, ar kuru šoreiz apskatām biežāk dzirdētās tautas metodes saaukstēšanās ārstēšanai – kāda ir to efektivitāte un iespējamie riski. Ārsts arī sniedz ieteikumus, kā rīkoties saaukstēšanās gadījumā.