Jēdziena "dzīvesspēks" pirmie un agrīnie skaidrojumi nāk no materiālu zinātnes, kur to aprakstīja kā pretestību dažādu veidu deformācijai. Terminu sāka izmantot gumiju un tepiķu ražošanā, kur skaidroja šo materiālu spēju atgūt savu iepriekšējo formu un izskatu pēc dažādu ietekmējošo faktoru iedarbības. Varat iztēloties, kā riepa, kura tiek deformēta, atsitoties pret kādu priekšmetu vai jebkādu citu vietu, spēj elastīgi atgūt savu formu.
Tālāk šo jēdzienu psiholoģijā apskatīja, raugoties uz bērniem, kuri saglabā savu dzīves kvalitāti par spīti ļoti nelabvēlīgajiem apstākļiem. Tā ir psiholoģiska noturība un spēja atkopties pēc negatīviem pārdzīvojumiem. Spēja veiksmīgi pielāgoties mainīgajai videi un atkopties no tās. Dzīvesspēks nozīmē atgūt sevi pēc lielām traumām, pēc bēdām, pēc milzīgiem zaudējumiem. Ir daudzi cilvēki, kas visu mūžu turpina dzīvot kā ievainoti. Viņi nekad vairs nav tie, kas bija. Bet dzīvesspēks ir tā spēja, kad tu, esot kā apdauzīta gumijas riepa, nevis paliec ar ievainojumu, bet atgūsti savu personību un individualitāti. Dzīvesspēks ir dinamisks process, kas mijiedarbojas ar iekšējiem un ārējiem riska faktoriem un resursiem. Pielāgojoties apstākļiem, adaptējoties videi un pārvarot grūtības, cilvēks spēj saglabāt savu dzīves kvalitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
