zīdainis, mazulis, autiņbiksītes, pampers
Foto: Shutterstock
Pandēmijas laiks ir daudz skaudrāk iezīmējis sociālo nevienlīdzību Latvijā, īpaši ģimenēs ar maziem bērniem. Šajos apstākļos ir saasinājusies iespēju nevienlīdzība, piemēram, bērniem no mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni, vecākiem, kuri bērnus audzina vieni, un citām sociāli mazāk aizsargātām grupām. Eiropas Parlamenta 2020. gada novembrī publiskotajā aptaujā 44% respondentu Latvijā atzinuši, ka Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi viņu personīgos ienākumus.

Jauniešus un ģimenes ar bērniem krīze ir skārusi vissmagāk, piemēram, 27% respondentu ar bērniem ir izmantojuši savus personīgos iekrājumus ātrāk, nekā iepriekš plānots. Tas parāda, ka aizvien sarežģītāk ir nodrošināt pat pamatlietas bērnu ikdienai. Pašlaik vecākiem ir nepieciešams tieši praktiskais atbalsts visos iespējamos veidos.

Tieši bērni Latvijā ir visvairāk pakļauti nabadzībai, kuras cēlonis ir vecāku sociālekonomiskā situācija. Visnabadzīgākās ir ģimenes, kurās ir viens vecāks. Latvijā ir 29% ģimeņu, kur par visu rūpējas tikai mātes, un vien 32% ģimeņu, kur ir abi vecāki. Apskatot Latvijas mājsaimniecību vidējos izdevumus saskaņā ar CSP datiem, redzams, ka vismazākā rocība ir tieši vientuļajiem vecākiem un mājsaimniecībām, kur bērnus audzina vecmāmiņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!