LindasR plaukts - 30
Foto: Pexels

Attālinātās mācības ir liels pārbaudījums gan bērniem, gan vecākiem. Turklāt gan praktiski, gan emocionāli. Padomus miera saglabāšanai un vieglākai ikdienai sagatavojusi sertificēta mākslas terapeite "Terapijas Telpā" Veronika Stāvause.

1. Atgādini sev, ka tu neesi visvarens, tāpēc ir tikai normāli, ka tev ir grūti attālināti strādāt, palīdzēt bērnam mācīties, pagatavot siltas, svaigas, veselīgas pusdienas, vakariņas un launagu, sakārtot māju un vēl, un vēl. Ir vērts piebremzēt un uzdot sev jautājumu – kas šobrīd ir mana prioritāte? Tam veltīt lielāko uzmanību un būt mierā ar to, ka dažām no ierastajām aktivitātēm šobrīd laika ir mazāk.

2. Elpo dziļi! Kad esi uztraucies, tava elpa kļūst īsa un sekla, savukārt, kad jūties mierīgi, elpo dziļi un mierīgi. Šis princips darbojas arī apgrieztā secībā, sākot elpot dziļi un mierīgi (pārbaudi to, uzliekot roku sev uz vēdera un sajūti, kā ieelpā vēders izplešas, bet izelpā – saraujas) nomierinās arī nervu sistēma.

Īpašu uzmanību ir vērts pievērst tam, lai izelpa būtu garāka par ieelpu. Un, tā kā elpa vienmēr ir ar mums, šo aktivitāti var veikt bez īpašas sagatavošanās jebkurā vietā.

Tāpat mierīgas elpošanas praksi var praktizēt ar mazo skolēnu kādā garākā pauzē starp mācībām. Apgulies uz muguras uz stabilas virsmas un sev uz vēdera uzliec pa grāmatai. Atslābinies un vēro, kā ieelpojot grāmata paceļas, bet izelpojot – nolaižas. Palīdzīgu roku mierīgas elpošanas tehnikās un apzinātībā var sniegt lietotne "Miervidi", kurā ir arī īpaši bērniem izstrādāti vingrinājumi.

3. Ik dienu izej svaigā gaisā! Neatkarīgi no tā, cik skolas un mājas darbu vēl nav paveikti un e-pastu – neatbildētu, ieplāno vismaz 30 minūšu pastaigu svaigā gaisā kopā ar bērnu. Svaigs gaiss un fiziska piepūle patiesi dara brīnumus!

Foto: Shutterstock


4. Vismaz 20 minūtes pavadi tikai ar sevi, darot to, kas sagādā prieku, vai nedarot neko un sev par to nepārmetot. Ik vienam ir tiesības vismaz uz brīdi sev.
Mēģini uz brīdi sevi atcerēties tajā laikā. Kā tu varētu justies, ja būtu jāmācās no mājām, ikdienā nesatiktu savus draugus?


5. Lūdz palīdzību! Tev nav vienam pašam jātiek ar visu galā. Un nav jāgaida, ka apkārtējie ieraudzīs, ka esi uz izmisuma robežas un piedāvās palīdzēt. Tev ir tiesības lūgt atbalstu. Un nepieciešamības gadījumā var meklēt arī profesionālu psiholoģisku un emocionālu atbalstu!

6. Atceries, ka tava bērna skolas darbiem nav jābūt izpildītiem perfekti! Vēl jo mazāk – tev tie nav jāizpilda bērna vietā! Bērns drīkst kādu uzdevumu neizpildīt līdz galam, bērns drīkst nesaprast un mācīties lūgt palīdzību. Tāpat atvasei ir jāmācās, ka reizēm uz palīdzību ir jāpagaida. Tas ir pilnīgi normāli un ilgtermiņā sniegs tavam skolēnam daudz vairāk nekā perfekti izpildīti skolas darbi, kas tiek paveikti abpusējos strīdos un lielā nogurumā.

7. Aicini savu skolēnu palīgā mājas soļa veikšanā, piemēram, kopīgi gatavojiet vakariņas! Arī tā ir mācīšanās, un kurš teicis, ka mazāk svarīga par latviešu valodas vai kāda cita mācību priekšmeta uzdevumiem? Tādējādi bērns apgūs jaunas prasmes, un jūs kopīgi pavadīsiet laiku, pārrunājot dienas gaitas un gatavojoties nākamajai attālinātai mācību dienai.
Foto: Shutterstock

8. Atceries par režīma nozīmi un ievēro to! Turklāt – režīms ir svarīgs gan bērniem, gan mums pieaugušajiem. Iespējams, ir vērts svētdienā kopīgi sagatavot nākamās nedēļas mācību plānu un novietot to bērnam redzamā vietā?

9. Visbeidzot – atceries, ka arī tev reiz bija septiņi, astoņi un deviņi gadi. Mēģini uz brīdi sevi atcerēties tajā laikā. Kā tu varētu justies, ja būtu jāmācās no mājām, ikdienā nesatiktu savus draugus? Kādu atbalstu tu būtu vēlējies saņemt no saviem vecākiem, no skolotājiem un klasesbiedriem? Bet varbūt gluži pretēji – cik daudz brīvības tev būtu nepieciešams?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!