'Nodaļas smaržu nevar aizmirst.' Kā Dināra divreiz pieveica vēzi

Tagad Dināra dzīvo normālu dzīvi un sākusi piepildīt savu kvēlāko sapni – kļūt par animācijas filmu veidotāju. Viņa zīmē un šo talantu apzinājās, kā arī nolēma turpmāko dzīvi saistīt ar šo nozari, tieši ārstējoties slimnīcā, kur iepazinās ar citu meiteni, kura arī labi zīmēja, un Bērnu slimnīcā pat bija sarīkotas viņas darbu izstādes. Diemžēl, bet meitenes, kura iedvesmoja un iedrošināja arī Dināru turpināt attīstīt savu talantu, vairs nav... Toties Dināra ar saviem darbiem cenšas iepriecināt tos bērnus, kuri vēl ārstējas nodaļā, jo zina, cik svarīgi ir apzināties, ka neesi pamests, ka kāds par tevi domā, kādu neizbiedē gludi noskūtā galva un pelēcīgā ādas krāsa, organismam pievienotā vadiņu virkne... Par slimības simptomiem, piedzīvotajām emocijām pēc diagnozes uzzināšanas, par ārstēšanos un to, cik svarīgi ir pašam būt īstam cīnītājam, šajā rakstā stāsta gan Dināra, gan viņas mamma Žanna, abas uzklausītas attālināti.