Žagarkalnā slēpo cilvēki ar kustību traucējumiem - 3
Foto: Nora Krevņeva - Baibakova
Iespējams, ārvalstu lielajos kalnos esat pamanījuši, ka slēpo visi – arī tie, kuriem ir kādi funkcionāli traucējumi – ar slēpošanas instruktora palīdzību vai paši.

Pateicoties Latvijas slēpošanas instruktoru asociācijas biedram un sertificētam slēpošanas instruktoram, kā arī Somijas nacionālās sniega sporta instruktoru asociācijas biedram Dāvim Siminaitim, līdz marta vidum šāda iespēja ir arī Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem ar invaliditāti.

Žagarkalna darbinieki piekrituši uzņemt šos slēpotājus bez maksas, savukārt Dāvis neprasa atlīdzību par darbu, veltot tam visas nedēļas nogales. Somijas nacionālās sniega sporta instruktoru asociācija un Somijas slēpošanas kūrorta Vuokatti slēpošanas skola par ļoti simbolisku cenu līdz marta vidum Dāvim ir izīrējusi ekipējumu, bet, pateicoties ziedotāju atbalstam, ekipējumu bija iespēja attransportēt uz Latviju, stāsta labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" vadītāja Ilze Skuja.

Tā ir unikāla pieredze cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem – būt līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem un baudīt slēpošanas priekus kopā ar ģimeni.
Foto: Nora Krevņeva - Baibakova

Jēkaba mamma Vineta stāsta: "Ja bērnam jāsadzīvo ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, priekpilna bērnība kļūst par izaicinājumu visai ģimenei, jo daudzas lietas, kas mums katram raksturo saulainās bērnības atmiņas, vienkārši nav iespējamas. Cilvēkam, kam nav bijis jāsaskaras ar invaliditātes uzliktajiem ierobežojumiem, bieži vien ir grūti saprast, cik svarīga ir iespēja iet, skriet, lēkāt, spēlēt bumbu un apzināties, ka jebkurā dienā vari izlemt par labu jauniem piedzīvojumiem un vienīgais, kas tev jāpārvar, ir savas bailes.

Savukārt bērniem ar invaliditāti jau no agras bērnības ik uz soļa nākas saskarties ar apziņu, ka daudzas jo daudzas lietas viņiem ir liegtas. Iespēja baudīt ziemas priekus Žagarkalnā Jēkabam sagādāja tik daudz prieka, ka vienīgais, kas spēja kompensēt "nokāpšanu no slēpēm", bija iespēja pavizināties ar sniega moci, jo savās ragaviņās apsēsties viņš vairs nebija pierunājams. Jēkabā aiz nevarīga puisēna ārienes slēpjas mazs delveris, kas sapņos skrien, lido, slēpo un kāpj kokos. Katra iespēja baudīt patiesi priekpilnus piedzīvojumus, Jēkabam ir kā mazs kāda sapņa piepildījums, kas sagādā pozitīvas emocijas un lieliskas atmiņas, ļaujot noticēt, ka arī viņš var un drīkst baudīt mirkli un būt laimīgs. Savukārt mums, Jēkaba ģimenei, tas ir atgādinājums, ka, pateicoties labu cilvēku iniciatīvai, arī mūsu valstī vairojas vietas, kur labas sajūtas un piedzīvojumus varam gūt mēs VISI, nedomājot un neplānojot, ko šajā vietā varēsim piedāvāt Jēkabam, kam ikdiena jāvada ratiņkrēslā. Un tas ir milzīgs solis iekļaujošas sabiedrības veidošanā."
Foto: Nora Krevņeva - Baibakova

Rūtas mamma: "Mūsu ģimenē, kurā aug Rūta, ziemas parasti "pārziemojam" dzīvoklī. Ar ratiņkrēslu pa sniegu nevar pārvietoties, parki, meži, jūra nav pieejama. Šis bija kā milzīgs malks svaiga gaisa un prieka gan Rūtai, gan viņas draudzenei."

Laura: "Domāju, ka daudzi cilvēki, kuri ir ar un starp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, zina to, cik grūta un sarežģīta var būt pārvietošanās ratiņkrēslā, īpaši jau ziemas sezonā. Varbūt tāpēc šo cilvēku visretākā atbilde uz jautājumu: "Kāds ir tavs vismīļākais gadalaiks?" būtu "Ziema". Pati esmu no tiem cilvēkiem. Nav tā, ka man vispār nesimpatizē ziema. Tajā ir sava burvība un skaistums, bet man tomēr kaut kas trūka, lai iemīlētu to laiku, ko pavadu esot ziemā. Un nu tagad man ir iemesls, lai iemīlētos ziemā, tās baltajā kleitā, kas mirdz un spēlē savu dziesmu katrā solī.

Šo iemeslu man vēja ātrumā sniedza instruktors Dāvis, "Palīdzēsim.lv" un Žagarkalna komanda. Neslēpšu, ka tieši ziemas sporta veidi man šķiet visinteresantākie. Vienmēr esmu vēlējusies pamēģināt kādu no tiem. Un te nu tā ir. Iespēja iepazīties ar kādu no šiem sporta veidiem personīgi. Pēc piedzīvotajām sajūtām un emocijām, manas jūtas pret ziemu ir krasi mainījušas savu virzienu. Paldies organizatoriem un, protams, šīs iespējas pamatlicējam. Ceru, ka būs iespēja atgriezties arī nākamgad."
Foto: Nora Krevņeva - Baibakova

Savukārt Mareks Odumiņš, kurš ikdienu pavada ratiņkrēslā, min: "Slēpošana no kalna, pirmkārt, ir jauna iespēja izrauties no mājas, jo ziemas laikā faktiski ārā nav ko darīt, tādā veidā būt mazliet aktīvākam. Pozitīvas emocijas un mazliet adrenalīns, kas mums ikdienā dažreiz trūkst. Būt sabiedrībā un parādīt to, ka ikviens grib dzīvot un baudīt dzīvi, iespējams, kādam parādīt, ka viss ir iespējams, ja līdzās ir īstie cilvēki, kuri atbalstīs un palīdzēs. Šāda slēpošana ļaus cilvēkiem ar invaliditāti būt aktīviem un pavisam noteikti kādam izmainīsies priekšstats, ka nav tikai māja un četras sienas, bet ir iespēja turpināt darīt vairāk."

Labdarības organizācija "Palīdzēsim.lv", kas ikdienā atbalsta bērnus un jauniešus ar dažādām veselības un sadzīves problēmām, sadarbībā ar slēpošanas instruktoru Dāvi un Žagarkalnu vēlas attīstīt šo nodarbi un iegādāties ekipējumu, kā arī apmaksāt vairāku instruktoru apmācības, lai šis pakalpojums jau nākamajā ziemas sezonā būtu pieejams pēc iespējas vairāk cilvēkiem Latvijā.

"Paldies jau iepriekš visiem draugiem un atbalstītājiem, kuri palīdzēs ziemas priekus baudīt tiem, kuri bieži vien ziemu var vērot tikai caur loga rūti," saka Skuja.

Palīdzēsi arī tu, ja tev ir šāda vēlme un iespējas! To var izdarīt šeit, uzklikšķinot uz saites, tev tiks piedāvāta ziedojuma veikšanas iespēja). Lūgums mērķī minēt – ziedojums specializētajām slēpēm – ragavām.
Foto: Nora Krevņeva - Baibakova

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!