Lai gan Latvijā patlaban aktuālākā problēma ir Covid-19 ierobežošana, tomēr arī citas veselības problēmas nekur nav pazudušas, un cilvēkiem nākas meklēt mediķu palīdzību. Tā bija arī kādā rīdzinieku ģimenē, kad pēkšņi astoņus gadus vecu bērnu piemeklēja neciešamas vēdersāpes. Mamma ar bērnu nonāca Bērnu slimnīcā, taču viņas pieredze, kamēr sasirgušais nonāca līdz konkrētai slimnīcas nodaļai, lai sāktu ārstēšanu, bijusi gaužām satraucoša – 11 stundas viņi bijuši spiesti pavadīt vienā telpā, bezgaisā, bez ēšanas un dzeršanas, kamēr pienākuši Covid-19 siekalu testa rezultāti. Tikmēr Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) skaidro, kā notiek uzņemšana un uzturēšanās Ārstniecības zonā.
Uzklausījām mammas Elīnas (vārds mainīts) pieredzi. Svētdien, 21. februārī, ģimene laiku pavadījusi svaigā gaisā, astoņus gadus vecais bērns baudījis ziemas priekus, no sirds izdauzoties pa sniegu. Atgriežoties mājās, vakarā bērns sācis sūdzēties, ka sāp vēders, turklāt, aizejot uz tualeti, bērns urinācijas laikā sācis kliegt, stāstot, ka viņam ļoti sāp. Mamma nodomājusi, ka, iespējams, apaukstētas nieres, tik ilgu laiku dzīvojoties pa sniegu, un pirmdienas, 22. februāra, rītā veda bērnu pie ģimenes ārsta. Dakteris pēc apskates nolēma, ka lieta ir nopietnāka, izsakot aizdomas par akūtu aklās zarnas iekaisumu, tādēļ ģimenei ieteica nekavējoties doties uz Bērnu slimnīcu. Mamma tā arī darīja, BKUS Uzņemšanas nodaļā ierodoties pēc pulksten 11. Iesākums bijis raits – bērnam izmērīta ķermeņa temperatūra, sarakstīti dokumenti un atsevišķā telpā palūgts gaidīt ārstu, kurš drīz vien arī atnācis un arīdzan izteicis aizdomas par akūtu aklās zarnas iekaisumu. Lai to apstiprinātu, nozīmēta ultrasonogrāfiskā (USG) izmeklēšana. Turpat arī bērnam paņemtas analīzes – gan asins un urīna, gan arī abiem ar mammu veikts Covid-19 siekalu tests. Tas bija ap pulksten 11.30. Jāsāk gaidīt analīžu rezultāti.
Un tad sācies īsts murgs jeb ellīte, kā saka pati mamma. Viņus ar bērnu ievietoja vienā lielā telpā, kurā kopumā atradās 10 – 12 bērni ar vienu no saviem vecākiem. Katram bērnam bijusi gulta, bet vecākam – krēsls blakus tai. Gultas vietas norobežotas ar auduma aizslietņiem. Telpa bijusi bez logiem, gaiss tajā karsts, katrs bērns ar savu veselības kaiti – cits no sāpēm visu laiku īdējis, kliedzis, cits nemitīgi skaļi runājis. Elīnas bērnam nebija ļauts nedz ēst, nedz dzert, jo ārsti nezināja vēl, vai nebūs nepieciešama operācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
