Neuzkrauj visu uz saviem pleciem! Kā apvienot attālināto darbu un bērnu skološanos mājās

Ja, strādājot ārpus mājas, nopietnākiem uzdevumiem, kad nepieciešama lielāka koncentrēšanās, bija iespējams atvēlēt vairākas stundas uzreiz, tad tagad tas vairs nav izdarāms. Strādājot no mājām, pastāv dažādi faktori, kas var liegt iespēju "pazust" uz vairākām stundām. Tāpēc šos lielos darbus ieteicams sadalīt mazākās daļās. Proti, veltīt darbam 20 vai 30 minūtes, pēc tam atkal padarīt ko citu un tad kādā brīvākā brīdī atkal veltīt šīs 30 minūtes tikai un vienīgi šim uzdevumam. Piemēram, ja nepieciešams uzrakstīt kādu svarīgu e-pastu vai ko citu, 30 minūtes velti tikai šim uzdevumam, nepievēršot uzmanību nekam citam. Pēc tam, kad citi darbi apdarīti, atkal velti kādu brīdi tikai šim uzdevumam.

Ja no mājām strādā abi vecāki, tad ļoti vērtīga ir savstarpējā sadarbība un saplānots grafiks. Piemēram, ja vienam vecākam rīta pusē ir paredzēta kāda svarīga attālinātā tikšanās, tad otrs vecāks tajā laikā ieplāno tos darba uzdevumus, kam nepieciešams mazāk uzmanības, lai, ja rodas vajadzība, var palīdzēt bērniem ar mācību uzdevumiem vai ko citu. Būtībā vecākiem ieteicams savā starpā izveidot grafiku, kurā norādīts, kurš kurā brīdī mājās ir "atbildīgais" un pie kā var vērsties bērni. Pēc tam, kad vecāki par savu grafiku vienojušies, par to jāizstāsta arī bērniem, lai viņi zina, kam jautāt palīdzību, kad tā vajadzīga.

Lai labāk koncentrētos darba uzdevumiem, ļoti svarīgi ir izveidot vienu konkrētu vietu, kurā tiek tikai strādāts. Tas nepieciešams gan pieaugušajiem, gan bērniem. Darba vietas nodalīšana vai pat konkrēts apģērbs palīdz smadzenēm dot signālu par darba uzsākšanu. Proti, ja izdodas mājās izveidot darba vietu un kaut nedaudz arī apģērbu pielīdzināt tam, kas tiktu vilkts uz darbu vai skolu, pārslēgšanās no mājas vides uz darbu būs daudz vienkāršāka. Ja dzīvojamās telpas izmērs to atļauj, darba vieta var būt citā istabā vai arī nodalīta, piemēram, ar kādu pārvietojamu grāmatu plauktu vai ko citu. Ja tādu iespēju nav, tad pats svarīgākais ir nejaukt atpūtas vietas ar darba vietām. Piemēram, nekad nevajag strādāt no gultas vai ēst pusdienas pie darba galda.

Ja mājās ir arī vecāki bērni, tad noteikti arī viņus var iesaistīt mājas darbu apdarīšanā. Tāpat arī bērni paši var uzņemties atbildību par savām darba vietām vai skolas uzdevumu izpildes grafiku. Līdzīgi tam, kā vecāki plāno savu dienu, arī bērni var iesaistīties plānošanā un informēt pārējos ģimenes locekļus par savu nodarbību grafiku, lai kopīgi nonāktu pie labākā risinājuma, kā visiem sastrādāties mājas apstākļos. Ja mājās ir gan lielāki, gan mazāki bērni, tad lielākie noteikti kādā brīdī var palīdzēt mazajiem ar uzdevumu izpildi vai kādu citu jautājumu. Pašreizējā situācija visiem ir apgrūtinoša, tāpēc komunikācija starp visiem ģimenes locekļiem un kopīga laika plānošana ir tik svarīga, kā vēl nekad.

Strādājot vai mācoties attālināti, ir ļoti viegli pazaudēt robežu starp darbu un mājām. Proti, atpūta, mājas darbi, laiks ar ģimeni un darba uzdevumi saplūst kopā. Tāpēc tik svarīga ir jau iepriekš minētā grafika izveide. Tāpat ir ļoti svarīgi turēties arī pie tā, ka līdz ar darbadienas beigām ar darbu saistītie uzdevumi tiek atlikti malā. Bieži vien, strādājot no mājām, grūtības var sagādāt pārslēgšanās no vieniem pienākumiem uz citiem. Lai pārslēgšanos padarītu vieglāku, palīdz jau minētā darba vietas nodalīšana, kā arī citi paņēmieni.

Piemēram, līdz ar darba vai skolas uzdevumu beigām visi ar darbu saistītie materiāli tiek nolikti malā. Ja šie materiāli nav acu priekšā, tad prātam ir vieglāk pārslēgties un saprast, ka darbadiena beigusies. Tāpat var palīdzēt arī meditācija vai elpošanas vingrinājumi, kas palīdzēs atbrīvoties no visām ar darbu saistītajām domām. Tāpat arī ārpus darbalaika ir iespējams noņemt paziņojumus darba e-pastam, lai nebūtu jāreaģē katru reizi, kad e-pastā pienāk jauns ziņojums.