Šajā rakstā uzzināsi:
- Cik daudz naudas ir iespējams iekrāt;
- Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas iekrājumu veidošanā;
- Kā vislabāk ietaupīt.
Bērnībā apgūto prasmi Pēteris izmanto vēl šodien. Katru mēnesi viņš cenšas atlikt pēc iespējas lielāku naudas summu, kas lielākoties arī veiksmīgi izdodas. Mēneša izdevumi Pēterim ir visai mazi, jo viņš cenšas izvairīties no "liekajiem" pirkumiem, piemēram, dārgām kafijas pauzēm ārpus mājas, nevajadzīga apģērba iegādes un tamlīdzīgi. Viņš teic, ka, iztērējot naudu šķietamos sīkumos, mēneša beigās var atskārst, ka patiesībā notrallināta visai liela naudas summa. Pēteris arī uzsver – uzkrājumus viņš veido tāpēc, ka tie sniedz zināmu drošību. "Iesaku katram cilvēkam padomāt – cik ilgi tu varētu izdzīvot ar saviem šī brīža tēriņiem, ja nākamajā mēnesī tev nebūtu pilnīgi nekādu ienākumu? Es cenšos atlikt tik daudz, lai kādu problēmu gadījumā varētu pusgadu, gadu dzīvot bez ienākumiem. Tad nav jādzīvo tādā pastāvīgā satraukumā, varu justies krietni drošāk. Ja arī parādās kaut kādi negaidīti izdevumi, piemēram, mašīnai kaut kas saplīst, varu to bez lieka stresa atrisināt." Pēc tam, kad ir sakrāta summa, ar ko izdzīvot kādā krīzes gadījumā, var domāt par krāšanu lielākiem pirkumiem, piemēram, Pēteris šobrīd atliek naudu dzīvokļa iegādei.
"Draudzība ar finansēm ir maratons, nevis sprints. Tas nāk jau no ģimenes, tāpēc ir svarīgi to mācīt jau bērnībā," teic grāmatvedības pakalpojumu uzņēmuma "Kamelota" valdes locekle Sigita Keiša.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
