Kā sejas aizsargmasku valkāšana ietekmē neverbālo komunikāciju

Neverbālajā komunikācijā kontekstam ir nozīme, portālā ''Psychology Today'' stāsta psiholoģijas doktors Ronalds E. Riggio. Mūsu gaidām, pieredzei un aizspriedumiem – visam ir nozīme tajā, kā mēs vērtējam cilvēkus un kā interpretējam smalkos ķermeņa valodas ''vārdus'', ar kuriem citi sazinās. Iedomājies situāciju – tu ieej bankā vai veikalā pirms Covid-19 pandēmijas un redzi kādu, kurš ir maskā. Ļoti iespējams, pirmajā mirklī tu domāsi, ka notiek laupīšana.

Bet ko sejas aizsargmaskas valkāšana neverbāli pasaka par cilvēku ''kovida'' laikmetā? Ja uzskati, ka maskas palīdz ierobežot vīrusa izplatību, tev varētu rasties pozitīvas emocijas pret citiem masku valkātājiem. Bet, ja tev ir pretēji uzskati, uz masku valkātājiem, visticamāk, skaties nievājoši. Tādējādi konteksts var ietekmēt gan citu cilvēku uztveri, gan mūsu savstarpējo mijiedarbību.

Sejas aizsargmaskas sūta vārdos nepateiktu ziņu – ''Ievēro distanci!'' Tātad cilvēkiem ar sejas masku parasti ir lielāka ''personiskās telpas'' teritorija, un tā var kavēt veiksmīgu neverbālo komunikāciju. Distancēšanās apgrūtina ķermeņa valodas saskatīšanu, it īpaši tās sejas daļas, kas nav aizklāta.

Komunicējot neverbāli un apvienojot dažādus novērojumus, mums rodas visaptverošs iespaids. Piemēram, mēs skatāmies uz cilvēka sagumušo stāju, lēno gaitu un pieklusināto balsi, tādējādi gūstam iespaidu par skumjām. Tas pats attiecas uz seju. Lai ''atšifrētu'' sejas izteiksmes, mums jānovērtē dažādi ''pavedieni''. Bet sejas masku valkāšana atklāj tikai sejas augšdaļu, un tas apgrūtina citu emociju nolasīšanu. Tāpat tas apgrūtina cilvēku atpazīšanu, tādējādi potenciāli radot neērtas situācijas un aizvainojumu, jo kādu paziņu vienkārši nepazini.

Baidoties no inficēšanās ar vīrusu, mēs, protams, izvairāmies no sociāliem kontaktiem sabiedriskās vietās, taču ķermeņa valoda (vai precīzāk – neverbālo signālu zaudēšana) var būtiski ietekmēt mūsu sociālās personības. Smaids – galvenais pozitīvu emociju paušanas elements – pazūd aiz sejas maskas. Un ir ļoti grūti nolasīt citu emocijas, neredzot viņu muti un nespējot noteikt, vai viņi ir priecīgi, tādējādi arī pretimnākoši, vai neapmierināti un mēģina pateikt, lai ej prom.

Sejas aizsargmaska arī samazina sarunu skaļumu, kā arī izkropļo skaņu, tādējādi nereti radot pārpratumus, kur parasts sveiciens saklausīts kā uzrūciens. Tāpat masku nēsāšana var apgrūtināt emociju nolasīšanu balss tonī.

Maskas slēpj daudz neverbālo norāžu, bet kas tad mums paliek? Acis. Mūsu acis ir diezgan izteiksmīgs un labs saziņas kanāls. Protams, ir grūti interpretēt neverbālās sarunas tikai no acīm, neredzot pārējo seju, taču rūpīga uzmanības veltīšana otra acu skatienam var būt viens no labākajiem veidiem, kā veiksmīgi sazināties neverbāli, satiekot kādu paziņu publiskā vietā ar uzvilktām sejas maskām.

Neraugoties uz to, ka sejas aizsargmaskas ir ne visai ērta padarīšana un nenāk par labu veiksmīgai un pilnvērtīgai saziņai, atceries, ka to valkāšana nav bez iemesla. Tās ir jāvalkā, lai pasargātu citus un sevi. Tāpēc, lai komunikācijā ar citiem kaut kas neiztrūktu, nebaidies uzdot jautājumus, ja kaut kas šķiet neskaidrs. Jā, arī tad, ja nespēj nolasīt, vai otrs jūtas pacilāts vai nomākts, apvaicājies, kā viņš jūtas.