Foto: Shutterstock
Pārdomāšana (angļu val. – overthinking) ir nogurdinoša. Kad tu pārmērīgi domā, domas it kā riņķo ap tavu galvu, un kādā brīdī tu attopies iestrēgusi. Prātam turpinot mutuļot, tu nāc klajā ar dīvainām idejām un iedomām, kas ir pilnīgi pretrunā viena ar otru. Doma ''esmu patīkami satraukta par gaidāmo darba interviju'' pārvēršas par ''nez, vai es viņiem patiku?!'', bet pēcāk kļūst par ''ak, es esmu tāda muļķe! Es noteikti nesaņemšu darba piedāvājumu.'' Tu sāc sevi vainot pie lietām, kuras neesi darījusi, un uztraukties par scenārijiem, kas var piepildīties, bet tikpat labi var arī nepiepildīties.

Pārdomāšana ir vienkārša darbība, kuras laikā tu par kaut ko domā pārāk daudz vai pārāk ilgi. Tā patiesi ir nomācoša un enerģiju izsūcoša. Patiesībā pētījumi rāda – pārmērīga domāšana paaugstina tavu stresa līmeni, samazina radošumu, aizēno saprātu un atņem spēju pieņemt lēmumus. Par laimi ir daži veidi, kā cīnīties ar pārdomāšanu. Tiesa, atceries – no pārmērīgas domāšanas nebūs iespējams atbrīvoties vienas dienas laikā. Turpinājumā, iedvesmojoties no portāla ''Health Line'', apkopojām astoņus soļus, kas var palīdzēt.

Maini stāstu, kuru stāsti pati sev

Tas, ko tu sev nepārtraukti atkārto un kā tu sevi raksturo, ir tas, kam tu tici un kas tu esi. Viss, ko mēs darām un piedzīvojam, izriet no mūsu identitātes un pamatā esošajiem uzskatiem. Te rodas jautājums – vai ''stāsts'', kuru tu sev stāsti, tevi iedrošina vai attur? Tādas domas kā ''es pārāk daudz domāju'', ''es vienmēr raizējos, jo man prātā ir tik daudz domu'' vai ''es neprotu pieņemt labus lēmumus un visu pārāk daudz pārdomāju'' dara vairāk ļauna nekā laba. Ja tu ar sevi šādi runā, ir laiks šo ieradumu pārtraukt, jo tas tev atņem spēku un pārliecību.

Tā vietā rīkojies šādi: atpazīsti sevī ierobežojošos uzskatus un apzināti centies sevi apturēt ikreiz, kad pieķer sevi tos atkārtojam. Nekavējoties šīs negatīvās domas aizstāj ar pozitīvām un spēcinošām, piemēram, ''es esmu atbildīga par savām emocijām'', ''es domāju skaidri'' vai ''es pieņemu saprātīgus un pareizus lēmumus''. Šis ir veids, kā tu vari mainīt uztveri par sevi un sākt atgūt spēkus un pašpārliecību.

Atlaid pagātni


Pārmērīgi domātāji bieži pārdomā pagātni, tādējādi savu enerģiju ieliekot tādās domās kā ''kā būtu, ja būtu'', ''es vēlos kaut būtu'' un ''man vajadzēja''... Bet šāda domāšana cilvēka prātu novērš no tagadnes. Pagātni nevar mainīt, taču tu vari mainīt reiz iegūtās mācības un perspektīvas, ko no pagātnes esi ieguvusi.

Pieņemot pagātni tādu, kāda tā bija, iespējams atbrīvoties no tās svara – pagātnes nastām, kļūdām vai aizvainojumiem, kas traucē rīkoties tagadnē. Mācīšanās atlaist reiz notikušo ir kaut kas, pie kā mums ir jāstrādā nepārtraukti, jo ir tik viegli atgriezties pie pagātnes pārdomāšanas ieraduma. Tas ir būtiski, jo tas attīra tavu garīgo telpu, kuru aizņem pārmērīga domāšana.

Vingrinies būt klātesoša


Foto: Shutterstock
Pārmērīgu domu karstumā apstājies un sev saki: ''Nē. Šobrīd man šo domu nebūs. Es neļaušu sev pārdomāt lietas.'' Pievērs uzmanību tam, kur atrodies šeit un tagad. Elpo dziļi. Koncentrējies. Vari arī sev uzdot jautājumus – kur esi, ko jūti, kas ir tavā prātā, kas tevi satrauc u. c. Lieti var palīdzēt dienasgrāmatas veidošana, kurā pieraksti atbildes. Pētījumi rāda – ieradums rakstīt to, ko jūti, palīdz metakognitīvai domāšanai. Metakognivitāte ir domāšana par domāšanu. Citiem vārdiem – mūsu izpratne par savām domām. Tās pierakstot, tu vairāk apzinies savas domas un to, ko tās mēģina tev pateikt. Mērķis ir kļūt apzinātākai un, novērojot savas domas, izprast, kādas tās ir un kāpēc tās rodas.

Būt klātesošai nav viegli, tas prasa daudz treniņu. Ikreiz, kad pamani – prāts atkal cenšas pārmērīgi domāt par pagātni vai nākotni, mēģini atgriezties tagadnē un pie sevis domā šādi: ''Pagātnei nav nozīmes. Nākotne man nav aizsniedzama. Viss, ko es varu kontrolēt, ir šis konkrētais brīdis. Tāpēc es beigšu domāt par pagātni vai nākotni un domāšu tikai par būšanu šeit un tagad.''

Tādi ikdienas rituāli kā dienasgrāmatas rakstīšana vai meditācija var palīdzēt saglabāt kontroli pār savu prātu, tādējādi iemācoties palikt tagadnē un būt klātesošai. Tāpat šie paņēmieni mazina stresu, uzlabo koncentrēšanās spējas un vairo pašapziņu. Visticamāk, sākotnēji tas būs sarežģīti, taču, tāpat kā ar visu, laika gaidā šie paņēmieni kļūst par nepiespiestu un ikdienišķu parādību.

Koncentrējies uz to, ko vari kontrolēt


Foto: Shutterstock
Autore Eimija Morina saka: ''Kad pieķer sevi raizējamies, velti minūti laika, lai izpētītu lietas, kuras tu kontrolē.'' Vispirms atzīsti to, kas nomāc tavas domas. Tad sper soli atpakaļ un paplašini savu perspektīvu. Pajautā sev: ''Ko es varu kontrolēt?''"

Piemēram, ja tev ir finansiālas problēmas un tu pārmērīgi domā par to, kā apmaksāt neizbēgamos rēķinus, tas noteikti nepalīdzēs situāciju risināt. Tā vietā apskaties uz saviem izdevumiem un apdomā: ''Ko es varu samazināt vai izslēgt no saviem tēriņiem?'' Tad pajautā sev – ''Vai es varu rast papildu ienākumus?'' Tas ir tas, kā tu vari novirzīt savu uzmanību no tā, ko nevari kontrolēt (šajā situācijā tie ir regulārie maksājumi), un to, ko vari (risinājumi to apmaksai).

Identificē savas bailes


Ļoti bieži mūsu prātos rodas neracionālas bailes, kas noved pie pārmērīgas domāšanas. Mēs baidāmies, ko citi par mums padomās, baidāmies kļūdīties, baidāmies, ka neesam pietiekami labi, lai gūtu panākumus. Un dzīvošana šādās bailēs mūs slīcina neizlēmības purvā.

Bailes bieži rodas iztēlē un sevis vaicājumā ''kas varētu notikt'', kas, savukārt, veicina pārmērīgu domāšanu. Viena no labākajām baiļu pārvarēšanas stratēģijām ir vienkārši rīkoties. Sper nelielu soli savu baiļu virzienā un skaties, kas notiks. Brīdis, kad tu rīkojies, ir brīdis, kad tu uzvari cīņā ar savu pārmērīgo domāšanu. Jo vairāk rīkosies, jo vairāk cīņu uzvarēsi.

Vēl viens labs veids, kā rīkoties baiļu brīdī, ir uzdot sev jautājumu: ''Kas ir sliktākais, kas varētu notikt?'' Pēc tam, kad esi izdomājusi, kas tas varētu būt, apdomā ārkārtas situācijas rīcības plānu. Tādā veidā tu būsi droša, ka katram gadījumam tev ir drošības spilvens, tāpēc bailēm nav pamata.

Pieraksti risinājumus


Lai pārtrauktu nevajadzīgo pārmērīgo domāšanu, tev jāskatās acīs aktuālajām problēmām. Kad jūties nomākta, pieraksti visas savas domas, bet pēc tam pievērsies iespējamajiem risinājumiem. Vai darbs tev rada stresu? Ja tā, ko tu vari mainīt, lai to samazinātu? Vai stagnācija dzīvē tev izraisa trauksmi? Ja tā, ko tu vari darīt, lai iegūtu lielāku skaidrību par mērķiem, kurus vēlies sasniegt?

Dažkārt par labu nāk savu raižu izklāstīšana kādam tuvam cilvēkam, jo otrs var piedāvāt skatījumu ''no malas''. Tiesa, nepaļaujies pilnībā uz drauga plecu, bet gan pie tuvā cilvēka ej jau ar vismaz vienu iespējamo risinājumu. Tas jau nozīmēs, ka esi soli pretim risinājumam.

Pieņem lēmumu, ka būsi cilvēks, kurš rīkojas


Foto: Shutterstock
Šeit slēpjas divi aspekti: lēmumu pieņemšana un rīkošanās. Viens no pārmērīgas domāšanas izaicinājumiem ir tas, ka tu apmaldies savā prātā mutuļojošajās domās, kas noved pie neizlēmības. Bet tu to nevēlies, jo iestrēgstot nevar notikt nekāda virzība uz priekšu. Lai no tā izvairītos, tev ir jāmācās pieņemt lēmumus un pieturēties pie tiem. Notēmē un šauj.

Sāc ar mazumiņu. Vēlies šokolādes vai vaniļas saldējumu? Aizskaiti līdz trīs un pieņem nemainīgu lēmumu. Vakariņas šovakar gatavosi pati vai pasūtīsi ar piegādi uz mājām? Atkal skaiti līdz trīs un pieņem negrozāmu lēmumu. Ieviešot savā ikdienā šādu praksi, tu automātiski kļūsti par rīcības cilvēku. Jo jebkura darbība izriet no lēmuma, kurš nāk no tevis.

Pārvaldi stresu


2008. gadā veikts pētījums, kas publicēts ''Psychological Science'', atklāj – smadzenes kļūst mierīgākas un asākas pēc tam, kad cilvēks pavada laiku klusā vidē tuvu dabai. Arī citā pētījumā secināts, ka, pastaigājoties zaļā vidē, smadzenes nonāk tādā kā meditatīvā stāvoklī. Un pat piecu minūšu gara pastaiga pa tuvāko zaļo zonu var nekavējoties nomierināt tavu prātu.

Ikreiz, kad jūties domu pārņemta, iespējams, tev var palīdzēt kaut kas no šī:

  • Pastaiga dabā (vai tuvākajā parkā).
  • Vingrošana. Ir pierādīts, ka fiziskās aktivitātes ir tūlītējs garastāvokļa pastiprinātājs un stresa mazinātājs. Domu ''izsvīšana'' var palīdzēt skaidrāk domāt.
  • Dažu stundu ilga atvienošanās un atslēgšanās no visām digitālajām ierīcēm.

Klusums un vienatne bieži vien ir atslēga stresa mazināšanai. Lai tas nevaldītu pār tevi, tev ir jāiemācās valdīt pār to.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!