"Mūsu smadzenes pievērš uzmanību satraucošām ziņām un iespējamiem draudiem. Tas nozīmē, ka nereti notiekošo uztveram sliktāk, nekā tas patiesībā ir," skaidro psiholoģe Katrīna Fransena. "Turklāt, mēs ne vienmēr pieņemam labākos lēmumus, ja reaģējam panikas iespaidā." Zinātnieki par vīrusu zina daudz vairāk nekā pirms gada, un nu jau miljoniem cilvēku pasaulē ir vakcinēti. Tomēr koronavīrusa trauksme joprojām var izraisīt stresu un satraukumu veseliem, zemā riska grupas indivīdiem. Holandē veiktā pētījumā atklāja, ka Covid-19 pandēmijas laikā cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav pieredzējuši depresiju vai trauksmi, bija lielāks risks saskarties ar abām šīm saslimšanām. Turklāt, ir parādījies pat jauns termins – koronafobija –, lai aprakstītu ārkārtējas bailes un trauksmes izjūtu ap Covid-19 vīrusu.
Eksperti skaidro – trauksmes pārvaldīšana saistībā ar koronavīrusu nozīmē atzīt savas sajūtas, vienlaikus darot visu iespējamo, lai izvairīto no saskarsmes ar vīrusu. Turpinājumā, iedvesmojoties no "Bustle", esam apkopojuši padomus, kā mazināt trauksmi šajā satraucošajā laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
