Pašpalīdzības soļi jauniešiem: kā pieņemt mācību un karjeras izvēles Covid-19 laikā

"Parasti motivācija zūd tāpēc, ka mērķis nav bijis pietiekami nozīmīgs vai arī esam zaudējuši ticību, ka varam to sasniegt. Lai atrastu nozīmīgu mērķi, ir jāpajautā sev – ko es patiešām vēlos? Bieži vien cilvēki, īpaši jaunībā, seko citu mērķiem un cenšas darīt to, ko no viņiem sagaida vecāki, skolotāji, draugi. Taču tāda motivācija ātri zudīs. Savukārt, lai saglabātu ticību un cerību, ka varam mērķi sasniegt, izaicinājumi jāuztver nevis kā šķēršļi, bet kā iespējas. Ko es varu no šīs pieredzes mācīties, kā tas var palīdzēt sasniegt to, ko vēlos? Tie ir būtiski jautājumi, uz kuriem vajadzīgas godīgas atbildes," stāsta Kalēja.

Mēdz būt arī situācijas, kad nav nekāda mērķa – ne sava, ne sveša, un arī tam var būt vairāki iemesli: iespējams, cilvēks nemaz netic, ka tāda mērķu izvirzīšana vispār strādā, netic, ka izdosies mērķi sasniegt, trūkst pašapziņas, lai to paveiktu.

"Ja cilvēkiem trūkst mērķu, viņiem parasti trūkst arī degsmes, motivācijas kaut ko darīt, skaidru prioritāšu, šķiet, ka laiks kaut kur pazūd, katru dienu notiek viens un tas pats – ir sajūta, ka viņi vienkārši peld pa straumi. Viņi var sākt justies kā apstākļu vergi, kam trūkst kontroles pār savu dzīvi," skaidro Kalēja.

Ko darīt, lai atgūtu motivāciju un noliktu sevi "uz sliedēm" mērķa sasniegšanai?

Bieži vien cilvēki nesaprot, ko īsti vēlas. Taču jāsāk ar to, kas ir. "Ja šobrīd interesē bizness, lasi veiksmīgu uzņēmēju stāstus, ja patīk sports, – atrodi veidu, kā ar to nodarboties mājas apstākļos vai apgūsti zināšanas par veiksmīgu sportistu mentalitāti. Ja patīk cept kūkas, izmēģini jaunas receptes. Sāc ar to, kas ir, un procesa gaitā tev pavērsies jaunas idejas un iespējas," iesaka speciāliste.

Ja neizdodas saprast, ko vēlies dzīvē darīt, mēģini tikt skaidrībā, ko noteikti nevēlies un kādu dzīvi sev negribi. Bieži vien cilvēki ir vairāk motivēti izvairīties no tā, ko nevēlas piedzīvot, nekā sasniegt to, ko vēlas. "Ja saprotam, ko patiešām nevēlamies, būs arī vieglāk saprast, kādi soļi jāsper un kādi mērķi jāizvirza, lai no tā izvairītos. Tā var būt ļoti laba sākotnējā motivācija," skaidro Kalēja. "Svarīgi ne tikai pārdomāt, ko vēlamies vai nevēlamies, bet arī pierakstīt to dienasgrāmatā vai pārrunāt ar kādu atbalstošu cilvēku. Pierakstot vai skaļi pasakot savus mērķus, idejas un vīziju, to ir ne tikai daudz vieglāk paturēt prātā, bet arī daudz lielāka iespēja īstenot. Hārvardas Universitātes pētījums liecina, ka trīs procenti absolventu, kuri bija pierakstījuši savus mērķus, pēc 10 gadiem pelnīja desmit reižu vairāk nekā tie 97 procenti, kuri to nebija izdarījuši."

"Jo vairāk laika pavadām, domājot, rakstot un runājot par savu vīziju un mērķiem, jo nozīmīgāki tie kļūst. Kad esam apzinājuši vīziju un mērķus – ko vēlamies no dzīves un kāpēc, ir laiks izveidot konkrētu plānu pa soļiem jeb mazākiem mērķiem, kas motivēs un palīdzēs sasniegt vīziju jeb lielo mērķi," iesaka Kalēja.

Šie mazākie mērķi ir tas, kas jādara katru gadu, katru mēnesi, katru nedēļu vai pat katru dienu. Jo sīkākos rīcības soļos sadalām galveno mērķi, jo motivētāki esam pastāvīgi rīkoties to sasniegšanai, nevis tikai šad un tad kaut ko padarīt.

Kad rīcības plāns izveidots, svarīgi izvēlēties atskaites partnerus – draugus, vecākus, radiniekus, mentorus, koučus, kas palīdz uzturēt atbildību. Kad zinām, ka esam atbildīgi kāda cilvēka priekšā par to, vai paveicam konkrētu lietu, vai nē, ir daudz lielāka iespēja, ka to izdarīsim.

"Lai gan šķiet, ka šobrīd viss ir apstājies un trūkst skaidrības par nākotni, šis laiks patiesībā ir lielisks, lai pastrādātu ar sevi un saprastu, ko vēlamies no dzīves, izvirzītu mērķus un apgūtu jaunas prasmes, kas palīdzēs tos sasniegt. Tā ir iespēja pavadīt vairāk laika ar sevi, lai tad, kad atsāksies normāls dzīves ritms, varētu dzīvot jaunā kvalitātē," saka personīgās izaugsmes trenere.

Lai gūtu motivāciju un iedvesmu, viņa iesaka lasīt veiksmīgu cilvēku – sportistu, uzņēmēju, politiķu utt. – biogrāfijas vai vienkārši veiksmes stāstus. Šādi cilvēki, piemēram, peldētājs un visvairāk olimpisko medaļu ieguvušais čempions Maikls Felpss, izvirza mērķi un iegulda darbu arī tad, kad apstākļi bijuši neskaidri vai uzvaras šķiet tālu. Lai gūtu panākumus, 99 procenti darba notiek "aiz skatuves" – kad citi neredz. Šis ir laiks, lai mācītos, trenētos, izvirzītu mērķus utt.

Informācijas daudzums globālajā tīmeklī šobrīd ir milzīgs, pieejami visdažādākie tiešsaistes kursi par simboliskām cenām, un visu šo informāciju var izmantot, lai pētītu un saprastu, kas ir tas, ko vēlamies darīt dzīvē, un iegūtu jaunas zināšanas un prasmes, kas palīdzēs sasniegt mērķus nākotnē. "Lai arī motivācijas un optimisma trūkuma dēļ bieži vien šķiet, ka neko negribas darīt, tiklīdz speram pirmo soli un sākam strādāt pie savas izaugsmes, parādās arī interese un aizrautība," saka Kalēja.

"Reti kad mums ir ideāli apstākļi, lai rīkotos. Pandēmija dod iespēju mainīt perspektīvu, pārstājot sevi uztvert kā apstākļu vergu un ieraudzīt, kā varam izmantot laiku lietderīgi, lai tas būtu ieguldījums nākotnē," stāsta Kalēja.

Nenoliedzami svarīgi ir labi mentori un iedvesmojoši piemēri. Tāpēc ir liela nozīme, kādi cilvēki ir mums apkārt. Uzņēmējs un motivējošais autors Džims Rons ir teicis, ka mēs esam tādi, kā tie pieci cilvēki, ar kuriem pavadām visvairāk laika. "Tāpēc ir svarīgi izraudzīties draugus, kas arī vēlas savā dzīvē kaut ko sasniegt un ir optimistiski noskaņoti, nevis vairo negācijas. Draugus, kuri redz un izmanto iespējas, draugus, kuri iedrošina, ar ko kopā virzīties uz mērķiem un svinēt uzvaras. Un svarīgi, lai vismaz viens no šiem pieciem cilvēkiem būtu mentors vai labs piemērs, kas jau ir sasniedzis to, ko vēlies arī tu," rezumē Kalēja.