Vai nepadarītais tev mēdz laupīt miegu? Varbūt nepadarītā dēļ izjūti spiedienu un vainas sajūtu? Vai arī nepadarītais traucē reaģēt uz un tikt galā ar ārkārtas situācijām un problēmām? Ja atbildes ir ''jā'', ir laiks iemācīties pateikt ''nē''.
Iemācīties vairāk teikt ''nē'' nav viegli. Mēs vēlamies, lai mēs citiem patiktu, tāpēc sakām ''jā'', kad mums lūdz izpildīt kādu darbiņu, portālā ''Psychology Today'' skaidro psiholoģijas doktore Džordžija Vitkina. Mēs vēlamies, lai priekšnieki mūs novērtē un kolēģi mums uzticas, tāpēc sakām ''jā'' visiem viņu lūgumiem. Un mēs paši vēlamies sevi uzskatīt par nesavtīgiem un altruistiskiem, tāpēc sakām ''jā'' pat tad, ja esam noguruši un nav laika visu pagūt, kā rezultātā šķiet – nespējam kontrolēt paši savu dzīvi. Tāpēc ir svarīgi iemācīties, kā:
- pateikt ''nē'', neizjūtot vainas sajūtu;
- pateikt ''nē'', neattaisnojot sevi;
- pateikt ''nē'', neaizstāvot sevi;
- pateikt ''nē'' ar paskaidrojumu, nevis attaisnojumu.
Turpinājumā speciāliste uzskaita sešus veidus, kā mēs varam sev atļaut pateikt: ''Nē!''.
Praktizē stresa profilaksi. Definē sev, cik daudz ''jā'' kaitē tavai mentālajai un fiziskajai veselībai. Stress galu galā izsmels garastāvokli stabilizējošos hormonus un adrenalīnu, kas atbild par cīņas vai bēgšanas uzvedību. Tas izraisīs hiperventilāciju (elpas trūkumu), hipermodrību (augstu trauksmi) un hiperaktivitāti (pastāvīgu kustību). ''Nē'' teikšana ir veids, kā izvairīties no stresa, un profilakse jebkurā gadījumā ir vienkāršāka par ārstēšanu.
Prioritāšu pārskatīšana un noteikšana. Katru dienu rūpīgi izvērtē savu darāmo darbu sarakstu. Tu nespēj visiem izdabāt. Turklāt, ja tu sevi neapstādināsi, tevi pārņems arvien vairāk stresa simptomu, kas tomēr mudinās neteikt ''jā'' pat tad, ja to ļoti vēlēsies. Tātad, ja tu vēlies izpildīt visas savas saistības un pareizi tās izpildīt, uzņemies mazāk saistību.
Neuzņemies vairāk, nekā vari izdarīt. Tavas smadzenes ir aizņemtas, mēģinot risināt personīgās problēmas un papildus tikt galā ar pandēmiju, sejas aizsargmaskām, sociālo distancēšanos, roku mazgāšanu, vakcīnām un darba problēmām. Šobrīd visiem savā dzīvē nesaki ''jā'', arī sev ne.
Izvēlies lēmumu pieņemšanu. Augot mums mācīja izdarīt izvēles, pieņemt lēmumus – izvēlēties augstskolas kursus, draugus, karjeras ceļu un vecāku būšanas stilu. Tagad ir laiks iemācīties izvēlēties lēmumu pieņemšanu. Piemēram, nākamreiz, kad kāds lūdz izvēlēties filmu, kuru skatīties, vai ēstuvi, no kuras pasūtīt pusdienas, dari to. Otram teikt: ''Man vienalga. Izvēlies tu,'' jo vēlies izvairīties no atbildības vai kritikas, ir tas pats, kas visu laiku teikt ''jā''. Tev nav jāsniedz paskaidrojumi vai attaisnojumi par savu izvēli. Otrs jautāja, tu atbildēji. Tā ir lieliska prakse.
- Man vajadzēja teikt jā;
- Man vajadzēja piedāvāt;
- Man vajadzēja piekrist un pievienoties pārējiem...
Bet šāda veida vainas izjūta tikai palielina mūsu darāmo darbu sarakstu un stresa līmeni. Visus ''vajadzēja'' nākamreiz aizstāj ar sevis novērtēšanu, piemēram: ''Šķiet, es negribēju teikt ''jā''.''
Saglabā vienkāršību. Daudzi no mums izvairās teikt ''nē'', jo tas var visu sarežģīt. Tāpēc izdomājam kādu attaisnojumu, kas rada nepatikšanas brīdī, kad nonākam melos, vai arī novilcinām lēmuma izdarīšanu, sakot – ''Man vēl jāpārbauda mans kalendārs''. No tā visa var izvairīties, ja vienkārši sakām ''nē'' jau pašā sākumā. Saki to bez vainas izjūtas, paskaidrojumiem un attaisnojumiem. Vari izmēģināt šādus atteikuma veidus:
- Paldies par ielūgumu, bet es nevarēšu ierasties;
- Es nevaru tev palīdzēt, bet ceru, ka tev viss izdosies;
- Man šī diena jau ir aizņemta, bet paldies, ka iedomājies par mani.
Visbeidzot, ''nē'' teikšanu uztver kā daļu no pašaprūpes. Tas nozīmē, ka tev jāatvēl laiks arī rūpēm par sevi, līdzīgi kā tu rūpējies par citiem. Protams, tas nebūt nenozīmē, ka tagad tev ir jāizrevidē savs draugu vai tuvinieku saraksts, lai iestarpinātu laiku sev, bet gan atkal izrevidē un nosaki prioritātes, kuru starpā esi tu pati. Tev būs sajūta, ka vairāk spēj kontrolēt savu dzīvi.