Pērkot prezervatīvus, pārņem kauns? Tu neesi vienīgais  (12)

Lūk, piemērs no dzīves. Sieviete, sasniegts trīsdesmit gadu slieksnis. "Uzskatu, ka sekss ir būtiska attiecību sastāvdaļa, tādēļ par to nav pamata kaunēties. Bet... tajās reizēs, kad man jāiegādājas prezervatīvi, es neesmu savā ādā. Jūtos apmulsusi, sarkstu. Turklāt tā notiek katru reizi. Uzliekot pirkumu uz slīdošās lentes vai noliekot pie kases aptiekā, nevaru nedomāt, ko par to spriedīs citi: kasiere, farmaceite, pārējie pircēji. Pašapkalpošanās kases arī nav risinājums, tāpat tie, kuri atrodas netālu, var uzmest skatienu groziņa saturam un secināt, ka esmu, tā sakot, kaujas gatavībā vētrainam seksam. Kādēļ situācija, kad vīrietis iegādājas prezervatīvus, šķiet normāla, bet sieviete sajūtas kā... hmm, prostitūta?"

Seksologs Artūrs Vāvere uzreiz steidz kliedēt jautājumā ietverto apgalvojumu, ka lielu lomu spēlē dzimums. Nē, vislielākā loma patiesībā ir prātam. "Savā prātā mēs vienmēr zinām, ko par mums domā citi, bet ne vienmēr tas sasaucas ar realitāti," saka ārsts. "Secinājumus izdarām, balstoties uz mūsu iekšējo pasauli, pieredzi, attieksmi pret seksu, stereotipiem. Klišejiski vai nē, bet viss patiešām sākas galvā."

Jāpiebilst, ka prezervatīvu iegāde nebūt nav vienīgais kauna iemesls. Vāvere savā praksē sastapies arī ar gadījumiem, kad sievietes atzīst: ir kauns pirkt kontracepcijas tabletes, ko gan faramaceits padomās. Ne mazāk sensitīvs jautājums vīriešu vidū, izrādās, ir medikamentu iegāde potences uzlabošanai. "Jā, ir bijuši arī tādi gadījumi, kad pacients, kuram konstatēta seksuāli transmisīva saslimšana un ārstēšanās nolūkā nozīmēts antibiotiku kurss, vaicā, vai es nevaru nopirkt šīs zāles, jo pašam ir neērti. Uztraucas, ka apkārtējie uzzinās, ka viņam ir kāda slikta slimība, kaut gan antibiotikas izmanto jebkura iekaisīga procesa ārstēšanai. Daži nevēlas, ka zāles tiek izrakstītas elektroniskā formā, jo tad ģimenes ārsts redzēs, ka seksologs izrakstījis medikamentus. Nevaru teikt, ka šādi gadījumi ir ikdiena, tomēr pa kādam mēdz būt," stāsta ārsts. Lēšot skaitļos, varētu būt viens vai divi no 100 cilvēkiem.

Stūrakmeņi, kas veido veselīgu priekšstatu par seksualitāti, ir vairāki. Liela nozīme ir bērna seksuālajai audzināšanai, attieksmei, kas valda ģimenē saistībā ar seksuālām un intīmām tēmām, kā arī apkārtējai videi, sabiedrībai kopumā. Tā, piemēram, ja cilvēkam jau bērnībā ir iepotēts, ka sekss ir kaut kas slikts, ar to nodarbojas tikai izvirtuļi utt., šis uzskats var sekot līdzi arī pieaugšā dzīvē un kļūt traucējošs. "Jaunieši tagad ir daudz atklātāki un brīvāki, bet, ja paraugāmies uz mazliet vecākiem cilvēkiem, tiem, kuri piedzīvojuši padomju laikus, tur gan gadās, ka tabu ir vairāk. Kaut vai uzskats, ka sekss pieļaujams tikai tumsā zem segas, vienā pozā," piemēru ieskicē Vāvere.

Ja reiz ir atskārta, ka kauna sajūta pamatīgi apgrūtina dzīvi un gribas kaut ko šajā ziņā mainīt – ar ko būtu ieteicams sākt? "Runājot par kompleksiem un aizspriedumiem, to cēloņus vislabāk palīdzēs noskaidrot psihoterapeits," tā Vāvere. Tomēr ir arī lietas, ko var darīt pašu spēkiem. Seksologs iesaka pamēģināt šādus variantus:

"Apbruņojieties ar pacietību, jo pārmaiņas nenotiek uzreiz. Nepieciešama regulāra prakse, piemēram, iepirkšanās reizi mēnesī, kad redzam – nekas slikts taču nenotiek, apkārtējie nekādi uz maniem pirkumiem nereaģē. Katra pozitīvā pieredze vairos savu subjektīvo drošības sajūtu," teic ārsts.