Koncentrēšanās ar spēles elementu – krustvārdu mīklu un sudoku ietekme uz smadzenēm

Teju 5000 pētījuma dalībnieku, 49 vingrinājumi, kopējais ilgums – desmit nedēļas. Tā sākās pētījums ar mērķi novērtēt tiešsaistes kognitīvās apmācības programmu ietekmi uz noteiktiem smadzeņu procesiem, tostarp, noturīgu uzmanību un spēju koncentrēties. Dalībnieki pēc nejaušības principa tika sadalīti divās grupās. Vienas grupas locekļi pildīja pētnieku sagatavotos tiešsaistes uzdevumus, bet otras pārstāvji risināja krustvārdu mīklas. Abu grupu dalībniekiem uzdevums bija jāizpilda 15 minūšu laikā un tā vismaz piecas dienas nedēļā, desmit nedēļas no vietas. Secinājumi? Arī laika izteiksmē salīdzinoši neilgam, bet regulāram prāta treniņam, ir pietiekami būtiska ietekme uz koncentrēšanās spējām, turklāt jo daudzveidīgāki ir uzdevumi, jo labāk, teikts portālā "Healthline".

Tādēļ viens no variantiem, kā patrenēt savu prātu mājas apstākļos, ir uzspēlēt kādu spēli. Kā koncentrēšanās spēju uzlabošanai noderīgākās tiek piedāvātas šādas spēles: krustvārdu mīklas, sudoku, puzle. Te nav no svara, vai tā ir puzle, kas sastāv no 100 vai 1000 gabaliņiem. Galvenais uzdevums ir koncentrēt uzmanību, lai, aplūkojot dažādos gabaliņus, saprastu, kā un kur tie iederas plašākā attēlā.

Intelekta attīstības centra vadītājs un uzmanības treneris Oskars Grīslis nenoliedz, ka uzmanības spējas var īpaši trenēt. Šim nolūkam pieejami dažādi speciāli vingrinājumi. "Vai spēļu spēlēšana varētu dot labumu tieši koncentrēšanās spēju attīstīšanai? Manuprāt, ar spēļu palīdzību šo prasmi var nedaudz uzlabot, tomēr tas nav klasisks fokusēšanās treniņš. Uzmanības fokusēšanas treniņš parasti balstās uz principu – kā nezaudēt vērību neraugoties uz to, ka nākas nodarboties ar garlaicīgām lietām. Tur, kur vajadzīga piepūle. Ir cilvēki, kuriem tas jau dabiski padodas vieglāk, ir tādi, kuriem spēja fokusēt uzmanību ir papildus jātrenē," saka Grīslis. Viens no veidiem, kā pieaugušie var kļūt apzinātāki un trenēt fokusu, ir dažādas meditācijas tehnikas. Par vienkāršāko variantu speciālists dēvē fokusa meditāciju. Būtībā tas nozīmē centienus noturēt uzmanību uz nekustīgu objektu vai procesu – pietiekami vienmuļu un neizteiksmīgu.

Kā skaidro uzmanības treneris, lai spētu efektīvi koncentrēties ilgstoši, jābūt modram, bet tajā pašā laikā pietiekami atslābinātam, respektīvi, bez pārmērīga stresa. To var dēvēt arī par zelta vidusceļu, jo nekas labs nesanāks, nedz esot uzvilktam kā stīgai, nedz miegainam. Ļoti būtiski nosacījumi mūsu spējai koncentrēties ir pietiekams miega daudzums, regulāras fiziskās aktivitātes, kā arī veselīgs uzturs un mūsu mijiedarbība ar digitālajām ierīcēm.

No kā ir atkarīga cilvēka dabas dotais koncentrēšanās spēju slieksnis? Izrādās, no ļoti daudziem faktoriem, piemēram, neirotisma līmeņa, jutības attiecībā uz skaņām, kā arī smadzeņu viļņu aktivitātes. Smadzenes rada elektriskus impulsus, ko ir iespējams fiksēt ar dažādu iekārtu palīdzību. Kopumā zinātnieki izdala piecus smadzeņu viļņu ātruma: delta, teta, alfa, beta un gamma. Katrs no tiem ir raksturīgs stāvoklim, kādā cilvēks atrodas konkrētajā brīdi, veicot kādu darbību, aktivitāti vai vienkārši atpūšoties, meditējot un pat guļot.

Secināts, ka tiem cilvēkiem, kuriem koncentrēšanās sagādā grūtības, tajā smadzeņu daļā, ko dēvē par prefrontālo korteksu (atbild par spēju mērķtiecīgi domāt, plānot, noturēt uzmanību), vērojama paaugstināta teta un dažos gadījumos arī alfa viļņu aktivitāte. Tomēr medaļai ir arī otra puse. Teta viļņi veicina radošumu un neparedzamību, tādēļ šādiem cilvēkiem, iespējams, grūtāk ilgstoši koncentrēties, bet tiem piemīt mākslinieciski talanti.

"Cilvēki nereti koncentrēšanos jauc ar domāšanu," uzsver Grīslis. "Šķiet, ja es skatos uz kādu priekšmetu ar skatienu kā lāzeru, esmu sasprindzis un maksimāli koncentrējies, tomēr, visdrīzāk, tāda "koncentrēšanās" nodarīs vairāk slikta, nekā laba. Kādēļ? Beta vilnis būs 30 hercu sliekšņa diapazonā, tādējādi smadzenes patērēs vairāk enerģijas, un jūs ļoti ātri nogursiet." Raugi, cikls būs kā sprinteriem – noskriesiet distanci, un ar to viss būs beidzies.

Grīslis ir pārliecināts: viena no svarīgākajām prasmēm, kas varētu palīdzēt ne vien uzlabot spēju koncentrēties, bet arī dzīves kvalitāti, ir gaužām vienkārša un reizē sarežģīta. Proti, iemācīties vienā laikā darīt vienu darbu! Kādēļ tas ir svarīgi? Uzmanība ir monokanāla. Lai arī šķiet, ka spējam, žonglējot ar vairākām lietām, vienlīdz labi tās visas paturēt uzmanības fokusā, realitātē tā nav. Ja uzmanības centrā ir vairākas lietas, smadzenēs notiek nepārtraukti mikropārslēgšanās procesi – tā rezultātā tiek patērēti resursi un enerģija, uzmanības dziļums samazinās. Šāds režīms tad arī noved pie uzmanības zaudēšanas un izdegšanas.