Ssohk - 28766
Foto: Shutterstock
Optimisms ir viena no cilvēkos augstāk novērtētajām īpašībām. Daudzi pētījumi rāda, ka optimistiem dzīvē mēdz iet labāk nekā viņu pesimistiskajiem draugiem – vismaz attiecībā uz fizisko un garīgo veselību, izturību, attiecībām, karjeru, sāpju regulēšanu un pat ilgmūžību. Pozitīvs skats uz dzīvi un gaidas, kā zinātne un kultūra dogmas liek mums domāt, aizvedīs mūs pie labākas dzīves. Bet vai tas ir tik vienkārši? Vai optimisms vienmēr ir adaptīvs, un vai būt pesimistam ir slikti?

Psiholoģes Džūlijas Noremas pētījumi liecina pretējo, stāstīts portālā ''Psychology Today''. Gandrīz četras desmitgades Norema ir pētījusi aizsardzības pesimisma fenomenu – kognitīvu stratēģiju, kur cilvēks neizvirza augstas cerības un apcer vissliktākos nākotnes notikumu scenārijus. Izrādījies, ka šāds ieradums var palīdzēt pārvaldīt trauksmi un iegūt kontroles sajūtu.

Savā jaunākajā pētījumā Norema atklāja – aizsardzības pesimisma izmantošana bija saistīta ar vairāk piesardzības pasākumu veikšanu šī brīža Covid-19 pandēmijas laikā (piemēram, roku mazgāšana, sejas aizsargmasku nēsāšana un sociālā distancēšanās) un mazāk riskantu uzvedību (piemēram, tikšanos ar cilvēkiem, ar kuriem nedzīvo kopā). ''Neapšaubāmi, aizsardzības pesimisti ir vairāk satraukti nekā optimisti,'' skaidro Norema. ''Taču viņi arī pieliek vairāk pūļu, lai pārvaldītu iespējamos riskus.''

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!