Skolotājs slimnīcā ir liecinieks. Sirsnīgas Bērnu slimnīcas pedagogu pārdomas

Skolotāju izstādes anotācija Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pedagoģijas dienesta darbinieku vārdā vēsta: "Skolotājs slimnīcā ir liecinieks. Aizejot mājās, plakstu iekšpusē atnāk līdzi mazas sejas. Daudzas mazas sejas izveseļojas un laimīgi dodas mājās. Dažas mazas sejas mēs redzam atkal un atkal, un esam iemācījušies saprast, ka cerība uz laimīgām beigām dažreiz ir naiva un nereālistiska. Kā ikviens, arī skolotāji ir pārliecināti par savas ikdienas eksistences rutīnu un parastumu, tomēr ir skaidrs, ka šie skolotāji it nemaz nav ikdienišķi cilvēki. Skatīties uz svešām sāpēm un palikt, būt blakus, mēģināt palīdzēt, nenovērsties, – tā it nemaz nav ikdienišķa nodarbošanās. Jā, bet kas gan notiek ar šo empātisko, emocionālo, maigo liecinieku pēc tam, kad viņš/a ir visu šo redzējis, runājies, devis darbiņus? Slimnīca ir īpatna pasaule, atsevišķa ekosistēma, kuras rašanās iemesls ir veselības problēmas, un tā atrodas laimīgā posmā, kurā esam sapratuši, ka maigums, radošums, zināšanas un prieks ir labāki dakteri par bailēm."