Mazāk stresa, vairāk empātijas. Četri zinātniski pamatoti iemesli, kāpēc vajadzētu lasīt biežāk  (2)

Kādus vēl ieguvumus sniedz regulāra grāmatu lasīšana? Portāls "Mental Floss" ir apkopojis būtiskākos secinājumus, kas tapuši, analizējot virkni pētījumu, daži no tiem ilguši pat vairāk nekā desmit gadu.

Apvienotās Karalistes Saseksas universitātes zinātnieki veica pētījumu, lai noskaidrotu, kā dažādas aktivitātes pazemina stresu. Aktivitātes laikā tika mērīts sirdsdarbības ātrums un muskuļu sasprindzinājums. Grāmatas vai avīzes lasīšana tikai sešas minūtes pazemināja stresa līmeni par 68 procentiem. Spēcīgāks efekts nekā iet pastaigā (42 procenti), izdzert tasi tējas vai kafijas (54 procenti), klausīties mūziku (61 procents). Pēc pētījuma autoru domām, spēja pilnībā iedziļināties un izklaidēties ir tas, kas padara lasīšanu par lielisku veidu, kā mazināt stresu.

Jeilas universitātes komanda pētnieki 12 gadus sekoja līdzi vairāk nekā 3600 pieaugušo, kas vecāki par 50 gadiem, ikdienas gaitām. Viņi atklāja, ka cilvēki, kuri grāmatu lasīšanai veltīja 30 minūtes dienā, dzīvoja gandrīz divus gadus ilgāk.

Reālajā dzīvē mums ik dienu nākas pieņemt lēmumus, kas izriet tikai un vienīgi no loģiskiem apsvērumiem, no tā, ko labi pazīstam un pārzinām. Jā, bez tā neiztikt. Tomēr, kā uzskata Toronto Universitātes psiholoģe Maja Džikiča, svarīgi neaizmirst, ka prātam jābūt atvērtam arī pārmaiņām, lai spētu darīt vai redzēt lietas citā gaismā. "Reizēm, pieņemot kādu lēmumu, "noslēdzam" prātu tādai informācijai, kas varētu palīdzēt," saka Maja Džikiča, Toronto Universitātes psiholoģe. "Savukārt, lasot daiļliteratūru, mūsu prāts ir atvērts, to nekas neiegrožo."

Džikiča pie šādas atskārtas nonāca pēc tam, kad bija veikusi pētījumu, kurā 100 cilvēkiem vajadzēja izlasīt vai nu daiļliteratūras fragmentu vai reālu stāstu. Pēc tam dalībnieki aizpildīja speciālas anketas – to mērķis bija novērtēt respondentu spēju ātri izdarīt secinājumus un izvairīties no neskaidrības lēmumu pieņemšanas procesā. Daiļliteratūras lasītāji savā domāšanā izrādījās elastīgāki un radošāki.

Toronto Universitātes pētnieku grupa analizēja 166 cilvēku īpašos testos sniegtās atbildes par viņu emocijām un galvenajām rakstura iezīmēm šādās kategorijās: ekstraversija, apzinīgums, apmierinātība, emocionālā stabilitāte/neirotisms un atvērtība. Pēc tam puse šīs grupas izlasīja Antona Čehova noveli "Lēdija ar rotaļu suni", kas stāsta par vīrieti, kurš dodas uz kūrortu, un tur uzsāk sakaru ar precētu sievieti. Savukārt pārējie respondenti lasīja tekstu ar līdzīgu saturu, bet šoreiz tas bija nevis kaut kas izdomāts, bet gan absolūti reāls, proti, laulības šķiršanas ziņojums tiesai. Pēc tam visi vēlreiz atbildēja uz tiem pašiem jautājumiem par sevi un, kā izrādījās, daiļliteratūras darba lasītāju atbildes bija ievērojami mainījušās. Identificējoties ar stāsta galveno varoni, viņi spēja labāk izprast tādas emocijas un apstākļus, kas līdz šim respondentiem bija sveši, ir pārliecināti pētījuma autori. Savā ziņā tiek izveidota jauna apziņas telpa, kā ietvaros lasītāji var augt un mainīties.

Vēl viena pētījuma, kas sastāvēja no pieciem eksperimentiem – šoreiz tos veica Hārvarda Universitātē, laikā tika noskaidrots, ka regulāra daiļliteratūras lasīšana var uzlabot prasmi prognozēt cilvēku rīcību un identificēt ar žestu un mīmikas palīdzību paustās emocijas. "Mākas, kas nepieciešamas, lai pēc iespējas labāk iepazītu grāmatas varoņus, kuri ir neprognozējami un raksturā ļoti daudzšķautņaini, manuprāt, vēlāk noderēs arī reālajā dzīvē – saskarsmē ar sarežģītiem indivīdiem," spriež pētījuma vadītājs Deivids Kids.