"Pēc bērna piedzimšanas es sapratu, ka sabiedrības acīs māte nedrīkst:
- Sūdzēties (kurš tev lika kļūt par māti?);
- Raudāt (kāpēc tu raudi? Vai domāji, ka tas būs viegli?);
- Nogurt (tu neko nedari!);
- Gulēt (tu esi slinka!);
- Atpūsties (tev būs daudz brīvā laika, kad viņi izaugs);
- Palikt atkal stāvoklī (vai esi traka? Cik vēl bērnus tu gribi?);
- Pārtraukt darbu (kā tu apgādāsi bērnus?);
- Strādāt (kurš rūpēsies par bērniem?);
- Atstāt bērnu auklei (neļauj citiem viņu audzināt!);
- Būt mājsaimniecei (nabaga vīrs, viņš smagi strādā un viņa sieva paliek mājās!);
- Audzināt bērnu vienai (neviens negribēs sievieti ar bērnu);
- Izklaidēties (kāpēc tu atstāj bērnu ar vecmāmiņu, lai ietu izklaidēties?);
Vai ziniet, kas ir sliktākais? 90 procentos šīs frāzes sievietei saka cita sieviete.
Mācīsimies būt atbalstošākās viena pret otru. Es esmu cilvēks un es mīlu savu bērnu, bet vienlaikus es jūtos vainīga par šīm emocijām."
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit