Attālinātajā režīmā dzīve jāplāno, jācenšas izvairīties no negaidītiem darbiem

Lai gan ar attālināto režīmu cilvēki Latvijā sastopas jau vairāk nekā gadu, "Gjensidige" veiktās aptaujas dati liecina, tieši pērnā gada ietvaros ir krietni (vidēji par 56 procenti) pieaudzis negadījumu skaits mājās. Vecāki ir viena no tām auditorijām, kuriem ikdiena ir īpaši mainījusies, jo paralēli darbam, mājās nepieciešams sekot līdzi bērnu aktivitātēm – mācībām, rotaļām, pusdienām un brīvajam laikam.

"Nereti bērnu auklēšana un personīgo darbu apvienošana vecākiem izraisa grūtības un stresu, jo vecāki nevar visu uzmanību veltīt abiem vienlaicīgi. Tādēļ notiek nemitīga uzmanības pārslēgšana no darba uz bērnu un otrādi. No tā ir iespējams izvairīties efektīvi plānojot savu un bērna laiku, lai pēc iespējas netraucēti pildītu savus darāmos uzdevumus un nenovērstos," stāsta sabiedrības veselības speciāliste Ineta Vanaga.

Vecākiem kopā ar bērniem ir nepieciešams sastādīt dienas grafiku, kurā atzīmēts, kurā laikā ir darba vai skolas stundas, pusdienas, rotaļas un citi svarīgi ikdienas darbi. Pie šī plāna ir jācenšas strikti pieturēties un izvairīties no negaidītu darbu uzņemšanās. Tāpat ir ieteicams pārliecināties, ka jau laikus tiek sagatavots viss nepieciešamais uzdevuma izpildei – darba galds sakārtots, interneta savienojums ir stabils, pusdienas pagatavotas u.t.t. Tas veicinās maksimālu koncentrēšanos tikai vienam darbam.

"Mājās ir ļoti daudz darāmo lietu un, būdami impulsu vadīti, nereti mēs mēdzam pamanīt, ka skapī ir neliela nekārtība, uz galda ir putekļi vai ka mājdzīvnieks skumst bez uzmanības. Tādēļ mēs uzņemamies arvien vairāk darbu un galu galā nespējam kontrolēt vairs nevienu no tiem," stāsta I. Vanaga.

Bērnam jau no bērnības ir jāmāca būt patstāvīgam un jāradina būt atbildīgam. Lai vecāki varētu mierīgi padarīt savus darbus, ieplānotajās darba stundās bērnam var uzticēt kādu uzdevumu – piemēram, patstāvīgu mājasdarba izpildi, grāmatas lasīšanu, tāpat, atkarībā no vecuma, var uzdot arī kādu sadzīviskā mājas darba izpildi. Kad jūsu personīgie darbi ir padarīti un bērns ir ticis galā ar saviem uzticētajiem darbiem, tos ir ieteicams pārrunāt – kas izdevies, un kas ne, kā arī jāuzslavē bērns par patstāvīgumu un padarīto, ja tas ir pelnīts.

Lielākoties šādos brīžos vecāki izjūt stresu, jo tiek izsisti no darāmā darba ritma, kas lielākoties rada diskomfortu un nepatīkamas emocijas. Taču eksperte uzsver, ka emociju piedzīvošana un apstrādāšana arī ir darbība, kas patērē daudz enerģijas. Tādēļ brīžos, kad bērna lūgums objektīvi ir steidzams, ir nepieciešams iepauzēt savu darbu – jānoslēdz uguns virtuvē, jāaizslēdz ūdens krāns, vai jāatslēdzas no darba uzdevuma, un, saglabājot mieru, jāpievēršas bērnam. Lai pāreja no viena pie otra darba būtu laidena un nesagādātu diskomfortu, ir nepieciešama emociju vadīšana un spontanitātes attīstīšana, kas ļaus ātrāk un labāk pārslēgties no viena darba uz citu un improvizēt negaidītos apstākļos.