Vairums vecāku uzskata, ka attālinātās mācības negatīvi ietekmēs bērnu nākotni

Izpētot, par ko vecāki un paši jaunieši uztraucas saistībā ar nākotni, var gūt priekšstatu par jomām, kurās īpaši būs jāiegulda darbs, virzoties uz priekšu. Redzams, ka 70 procenti vecāku satraucas par attālināto mācību atstātajiem "robiem" apgūtajā vielā, kas būs jāaizpilda vēlāk. Tāpat vairāk nekā pusei vecāku ir bažas par ietekmi uz jauniešu komunikācijas prasmēm – tās ir īpaši svarīgas jebkuram darba tirgū. Lielākais stress ir jauniešiem, kuri ir devītajā un divpadsmitajā klasē, jo arī Covid-19 ierobežojumu apstākļos jādomā par nākotni un jāizdara izvēle par tālākajām mācībām.

Stāsta Jauno līderu vidusskolas direktore Saiva Vītola: "Šis un pagājušais mācību gads ir bijis grūts visiem skolēniem, bet īpaši jauniešiem, kuriem ir jāizvēlas, kur mācīties tālāk un iegūt prasmes, kas sagatavos pēc pandēmijas pasaules darba tirgus izaicinājumiem. Lai aizpildītu zināšanu "robus" un veidotu labvēlīgu augsni nākotnei, noderēs nevis sausa teorija un spēja labi sagatavoties vidusskolas eksāmeniem, bet problēmu risināšanas un komunikācijas prasmes, kā arī vispārēja izpratne par pieauguša cilvēka atbildībām."

Dati liecina, ka biežāk par bērna spēju apgūt mācību vielu attālināti, jo vecāki nespēj palīdzēt mācībās, ir satraukti vecāki ar diviem un trim bērniem (83 procenti), bet salīdzinoši retāk – vecāki ar vienu bērnu (63 procenti). Tāpat lielāku ģimeņu vecāki biežāk ir atzīmējuši tādas negatīvās sekas kā komunikācijas prasmju iztrūkums un lielāku stresu jauniešiem.

Attālināto mācību negatīvās sekas biežāk novēro vecāki, kuru nodarbošanās neatļauj pilnvērtīgi palīdzēt bērnam mācībās – tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas darbinieki, biroja darbinieki un kvalificēti strādnieki, kā arī vecāki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

Izvērtējot attālināto mācību pozitīvos aspektus, niecīga respondentu daļa uzskata, ka bērni no attālinātajām mācībām iegūst, jo iemācās izmantot digitālos risinājumus un tehnoloģijas (15 procenti).

Aptauja veikta 2021. gada aprīlī sadarbībā ar "Norstat" pētījumu aģentūru, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus.