"Šobrīd esmu grūtniecības 36. nedēļā un aizdomājos par vakcinēšanos pret Covid-19," savu stāstu sāk topošā mamma Zane. "Es konsultējos par vakcinēšanos ar trim neatkarīgiem ārstiem – savu ginekologu, ģimenes ārstu un gaidāmā bērna pediatru, speciālistiem labās medicīnas iestādēs. Un viņi visi ieteica potēties – grūtnieces varot slimot smagi un nedod, Dievs, dzemdībās būt sasirgušai. Palasīju arī ārzemju presi, kur minēta pieredze, piemēram, Amerikā un Anglijā, kur grūtnieces vakcinē. Tā nu devos kopā ar vīru uz "ATTA" centru, ieradāmies laicīgi, tāpēc rinda nebija pārāk gara – tā prasīja divas stundas. Mani izjautāja par alerģijām un citām kontrindikācijām – bija jāaizpilda pēdējais dokuments. Kontrindikācijās bija minētas grūtnieces un zīdītājas. Tiklīdz pateicu, ka esmu grūtniece (biju ģērbusies mētelī un to varēja arī nesaprast), man vakcinēšanos atteica. Saplēsa dokumentu acu priekšā. Prasīju, kad varēšu vakcinēties. Man skaidroja, ka zīdīšanas laikā to nevar, tātad jāsecina – vēl kādu gadu to nevarēšu. Turklāt vakcinētājs teica, ka viņš atbalstītu grūtnieces vakcinēšanu, bet tā nav atļauta.
Kad apmeklēju savu ginekologu, viņš bija pārsteigts. Es pazīstu medicīnas darbinieces grūtnieces, kas ir potējušās. Bērnu ārste teica, ka zināma aizsardzība no vakcīnas būtu arī bērnam. Protams, ja ārsti konsekventi teiktu, ka vakcīna ir riskanta, es to neizvēlētos. Mulsina, ka ārsti uz to mudina, skaidro, ka apdraudējums slimības smaguma ziņā, ja saslimst, ir lielāks nekā riski no potes, bet realitātē vakcinēšanās tiek atteikta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
