Kā nometnes apmeklējums ietekmē bērna psiholoģisko noturību?

"Nekas, nākamreiz būs labāk!" – šie psiholoģiski noturīgie cilvēki mēdz teikt. Un tā saka ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Jo psiholoģiskajai noturībai nav vecuma ierobežojuma.

Kā saka Diāna Zande, psiholoģiskajai noturībai ir iedzimts komponents – temperaments. Tās ir neirobioloģiski noteiktas iezīmes, kas nosaka reakciju uz ārējiem un iekšējiem stimuliem. Tā ir bērni, kas ir jutīgāki pret skaņām, gaismu, slapjām kājām un dīvainu skatienu, un ir tādi, kas to visu nepamana nemaz vai pamana mazāk. Šīs iedzimtās iezīmes norāda, cik viegli vai smagi bērnam būs tikt galā ar grūtībām. Savukārt spēja regulēt šis iedzimtās reakcijas attīstās ar laiku. "Pieņemsim, es esmu sporta nometnē, un man jāpiedalās sacensībās, bet es esmu tā nobijusies, ka gribētu tūlīt pat aizbēgt – tā ir mana automātiskā, iedzimtā reakcija. Bet es spēju to pārvarēt, jo esmu sapratusi, ka tāda ir mana pirmā reakcija uz izaicinājumu," kā piemēru min Zande.

Psiholoģiski noturīgs bērns ir drosmīgāks, zinātkārāks un vieglāk piemērojas. Viņš nebaidās kļūdīties, tāpēc nebaidās mēģināt, līdz ar to izjūt arī mazāku stresu. Kā pīlei ūdens – mēs parasti sakām.

Psiholoģiskā noturība piemīt visiem bērniem, atšķiras tikai tas, cik lielā mērā. Kā to vairot? "To var uztrenēt," apliecina D. Zande. "To dara tā, ka jau no mazām dienām vecāki bērnam ļauj pašam darboties, iedrošina pārvarēt grūtības, palīdz pārvarēt mazos dzīves izaicinājumus un apliecina, ka ar tiem var tikt galā." Iedrošina un uzmundrina, priecājas par izdošanos un kopā paskumst par to, kas neizdodas. "Iedot bērnam pieredzi, ka ir ne tikai tie vecāku paliktie spilveni, kuriem pateicoties kritienā vienmēr būs mīkstumiņš, bet arī ka var nokrist un dabūt pat zilumu vai punu, bet arī tās lietas labā mēs varam kaut ko darīt," piebilst Diāna Zande.

Psiholoģiskā noturība nevairojas, ja mēs kā ar slotu aizslaukām visas problēmas un neveiksmes. Tā vairojas, ja esam blakus, sniedzam atbalstu pēc pieprasījuma (un ne tikai burtiskos vārdos) un vienlaikus ļaujam mazajiem varoņiem izmēģināt savus spēkus drošā vidē. "Ja vecāki jau no mazām dienām bērnam nevis palīdz izvairīties no grūtībām, bet gan pārvarēt tās, bērns iegūst pārliecību, ka spēj tikt galā ar dzīvi: man ir spēks, es to varu, es esmu gana spējīgs," stāsta psiholoģe. "Grūtības ir daļa dzīves, un vecākiem ir jāpalīdz bērnam vienkārši tās pārvarēt un turpināt iet uz priekšu."

Droša vide, kur iegūt jaunu pieredzi, ir vasaras nometnes. Nometne var nostiprināt un dot pārliecību, ka "man var būt pozitīva pieredze". Īpaši svarīgi tas ir šodien, kad bērnam nav kur saprast to, ka "es māku veidot sociālus kontaktus, ka es māku risināt problēmas, ka es māku sarunāt un sarunāties", jo viņi lielākoties ir mājās."

Dienas nometnes "Brīnumzeme" nometņu vadītāja un pedagoģe Margita Lagzdiņa atzīst, ka viņu vēl joprojām pārsteidz tas, kā bērni mainās nedēļas laikā. Bieži vien sākumā bērns baidās iesaistīties, ir mazrunīgs, bet, kad veiksmīgi ir ticis galā ar problēmām, piemēram, sadraudzēšanos ar citiem bērniem vai kādu uzdevumu, pašpaļāvība pieaug acīmredzami. "Daži sākumā pat nelūdz palīdzību, bet nedēļas beigās – visu dzīvi izstāstīs," stāsta Lagzdiņa.

Laba vasaras nometne ir tieši tāda: gana daudz jaunas pieredzes un atbildības, bet tik lielā mērā, lai ar to var tikt galā. Rezultāts? Pieaugusi psiholoģiskā noturība.

"Nometnē bērns tiek iedrošināts uzņemties atbilstošu risku. Un ar to es domāju – nodziedāt grupas priekšā, kaut ko uzmeistarot savām rokām vai kopā ar citiem bērniem kaut ko izdarīt," saka pedagoģe. "Pat ja kaut kas patiešām nesanāk tā, kā gribētos, nometnē mēs vienmēr atgādinām, ka tā var gadīties katram un ka nākamreiz būs citādi. Mēs vienmēr orientējamies nevis uz to, kā nav, bet uz to, kas ir. Un kaut kas labs ir vienmēr."

Nometne iemāca veidot attiecības ne tikai ar citiem bērniem, bet arī ar pieaugušajiem. Palūgt palīdzību mammai vai tētim ir pavisam kas cits nekā tikko sastaptai skolotājai. "Galvenais, ka vide ir droša un bērns 100% zina, ka tiks uzklausīts un, ja vajadzīgs, arī atbalstīts." piebilst Lagzdiņa. Psiholoģiskajai noturībai ir vajadzīgas tieši šādas atbalstošas attiecības, nevis bezkompromisa neatkarība.

Iespēju apzināties savas spējas un talantus – arī to sniedz nometne. Vai tā būtu konfekšu puķes taisīšana, sava biznesa idejas radīšana vai pavisam slepenas ziņas uzrakstīšana – apziņa, ka kaut ko var ļoti labi, palīdz nākotnē tikt galā ar problēmām un stresu. Psiholoģisko noturību izkopj arī spēja no cita skatu leņķa palūkoties uz to, kas nepatīk un neizdodas. "Mēs vienmēr nometnē orientējamies nevis uz "kāpēc", bet gan "kā". Tā vietā, lai prasītu, kāpēc kaut kas ir tā, kā ir, mēs jautājam – kā mēs to risināsim, kā mēs ar to tiksim galā" piebilst Lagzdiņa.

Psiholoģisko noturību vairo arī pozitīva rutīna, – un nometnei vienmēr ir dienas plāns: radošas spēles (lai nu kas, bet nometnē tās tiešām ir un ir daudz) un fiziskas nodarbes svaigā gaisā.

"Manuprāt, vissvarīgākais ir tas, ka nometnē ir iespēja pieņemt pašiem savus lēmumus," spriež pedagoģe. Kādā krāsā izliet sveci, kā uzrunāt jauno draugu un kādu naudas maku taisīt – tie varbūt šķist nieka lēmumi mums, pieaugušajiem, bet bērnam tas var būt svarīgākais pilnībā paša pieņemtais lēmums šovasar. Nometne ir vieta, kur bērns var iegūt patiešām daudz.

Dienas nometne "Brīnumzeme" ir atvērusi agro rezervāciju vairākās vietās Rīgā – piesakoties un veicot maksājumu 50% apmērā, tiek garantēta vieta nometnē. Gadījumā, ja plānotajā laikā nometnes netiks atļautas, dalības maksa tiks atgriezta, ieturot administrācijas izmaksas 10 eiro apmērā. Uzziniet vairāk: "Dienasnometne.lv".