Foto: Arhīva foto
Manas atmiņas par "Dzintara" smaržām nav tās saldākās, jo bērnībā gribēju iesmaržināt savus mīkstos rotaļlietu zvērus, un kurš gan piecu gadu vecumā aprobežojas ar vienu smaržas pūtienu? Viss beidzās ar to, ka mantiņas bija jāizmet ārā, jo dvinga bija nepanesama. Teju katram ir savs stāsts par "Dzintara" smaržām – varbūt tās lietoja mamma vai vecmamma, bet varbūt pudelīte kā aizliegtais auglis stāvēja bufetē līdzās dārgajai servīzei. Tādēļ kāpsimies atpakaļ vēstures lapās, lai uzzinātu, kā tapa smaržu buķetes, nosaukumi un pudelītes un cik daudz par vēsturiskajiem aromātiem ir gatavi maksāt kolekcionāri.


Smaržu vilnis laiku lokos

Grūti pateikt, cik smaržu kopš 1952. gada izgudrots, bet tie ir vairāki simti, sarunā norāda Vita Augstkalne, kura uzņēmumā "Dzintars" nostrādājusi 45 gadus – vispirms kā meistare parfimērijas cehā, bet pēc tam kā jauno parfimērijas izstrādājumu laboratorijas vadītāja. Turklāt bija laiks, kad radīja jaunas smaržas, bet tirdzniecībā laida ar senākiem nosaukumiem, tādēļ smaržu piedāvājumā var sagriezties galva.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

DzintarsLasāmgabaliAtskats vēsturēDelfi Plus

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit