Ar saknēm eksaktajās zinātnēs un rakstniecībā. Džonatans Miks Melgalvis šogad godalgots septiņās valsts olimpiādēs  (1)

Par Džonatanu mēs vēl dzirdēsim, jo, lai varētu uzvarēt dažāda spektra olimpiādēs, ir vajadzīga nestandarta domāšana. Puisis piekrīt, ka šajās pārbaudēs zināšanas nav galvenais: "Te svarīgākas ir prasmes – kā skolēns var paveikt uzdevumu, kādu nekad nav redzējis."

Par to, ka viņš šogad uzvarējis septiņās olimpiādēs*, Džonatans pats uzzinājis no VISC informācijas – pats nemaz neesot skaitījis: "Varbūt tas skan klišejiski, bet manis pēc olimpiādēs varētu arī nedot vietas. Protams, ir jauki, ka var nopelnīt kādu skaistu atzinības rakstu vai ko vēl, bet tas noteikti nav galvenais."

Šogad gan daļu no piedalīšanās prieka olimpiādēs viņam un kolēģiem atņēmusi to attālinātā norise: "Lielākā jēga tajās – tiek savākti spējīgākie Latvijas skolēni vienviet uz vienu divām dienām, viņi risina uzdevumus, ir ēdiens bez maksas, var aprunāties, apspriesties ar cilvēkiem no citām Latvijas malām, ar kuriem citādi varbūt nekad nesatiktos. Protams, ar uzdevumu pildīšanu klātienē viss nebeidzas – ja pārdesmit cilvēkus "sastumj" vienā zālē, viņi tur risina uzdevumus trīs līdz piecas stundas un pēc tam viņus "palaiž vaļā", protams, visi uzreiz neskrien katrs uz savu pusi, tīri dabiski rodas neformāls turpinājums. Tāpat ķīmijā šogad izpalika praktiskā uzdevumu kārta attālinātās dalības dēļ."

Vēl sāpīgāk, ka klātienē nenoris starptautiskās olimpiādes – jo būtu iespēja braukt uz citu valsti. Jau pagājušajā vasarā (olimpiādes parasti notiek vasarā vai ap to laiku) pandēmijas dēļ nekur nevarēja aizbraukt. "Iepriekš esmu piedalījies Baltijas ķīmijas olimpiādē Igaunijā, Baltijas ģeogrāfijas olimpiādē 2019. gadā Kaļiņingradā. Pasaules lingvistikas olimpiāde Korejā bija tajā pašā gadā. Tā ir priekšrocība dalībai šādā līmenī – ir izdevība aizbraukt uz kādu interesantu vietu," stāsta medaļnieks.

Lielākoties dalību starptautiska mēroga olimpiādēs apmaksā valsts, bet pasaules lingvistikas olimpiādes dalības izdevumus tā nesedz, tādēļ meklēti sponsori. Taujāts par spilgtāko iespaidu no Korejas, Džonatans pirmo atmiņā atsauc kādu sarunu saistībā ar šo braucienu: "Piedalījos Draudzīgā aicinājuma balvas pasniegšanā saistībā ar skolu reitingiem pēc eksāmenu rezultātiem. Tā noritēja Rīgas pilī ar prezidenta Egila Levita piedalīšanos. Pēc oficiālā pasākuma skolu delegācijām bija iespēja neformālākā gaisotnē ar viņu aprunāties, un prezidents man teica – es esot pirmais cilvēks, ko viņš saticis, kurš esot bijis Dienvidkorejā," pasmaida Džonatans.

Džonatans uzsver, ka viņa panākumi ir komandas darba rezultāts un ka atzinība par viņa sasniegumiem pienākas arī IZV skolotājiem, kuri sagatavoja olimpiādēm. "Cilvēks nav vientuļa sala, un viņš nav vienkārši gudrs pats par sevi – gudrība veidojas kā sociāla, kopīga lieta. Ko gan daudz var sasniegt, mājās vienam sēžot un kaut ko rēķinot? Varbūt arī pašam var šķist, ka, stūrītī sēžot, visu saproti, bet, aprunājoties ar citiem, var salīdzināt savas domas un secinājumus. Individuāli sasniegumi, lai kādi tie būtu, ir sīkums salīdzinājumā ar to, ko varam sasniegt kopējiem spēkiem," uzskata jaunietis.

Kad jautāju, vai dažkārt sava augstā intelekta dēļ viņš nejūtas vientuļš vai nesaprasts, jo citi varētu nespēt tikt līdzi viņa domāšanas spējām, Džonatans novērtē, ka izdarījis pareizo izvēli, iestājoties IZV, jo "lielākoties mēs te visi tādi esam".

IZV** ir mācību iestāde, kur atlasītas izcilības. Tā dibināta 2015. gadā, lai radītu iespēju Latvijas talantīgākajiem skolēniem padziļināti apgūt eksaktos mācību priekšmetus izcilu skolotāju vadībā un pēc skolas absolvēšanas savu nākotni saistīt ar inženierzinātnēm. 10. klasē tiek uzņemti tikai 24 skolēni un nav paralēlklašu.

Ideja stāties IZV pieder Džonatana mammai, viņa to piedāvājusi dēlam pēc sarunas ar kādu no šīs skolas absolventiem. Puisis to mierīgi arī pieņēmis: "Nu labi, iestāšos, ko tur daudz domāt."

Pamatskolā viņš gāja privātajā skolā "Laisma", kur klasē bija aptuveni desmit skolēni. "Nekad neesmu piedzīvojis tā saucamo "pilsētas skolu gaļasmašīnu", kur ir piecas paralēlklases ar 30 cilvēkiem katrā. Par "Laismu" no manas puses ir tīri labas atsauksmes," novērtē absolvents.

Džonatans nāk no divām dzimtām, kur bijuši un ir erudīti, radoši cilvēki, – mamma un vecmamma ir Latvijā zināmas rakstnieces Ieva Melgalve un Valda Melgalve. Tēta pusē ir spēcīgs eksakto zinātņu zars – tētis Toms Miks ir IT speciālists, vectēvs Agris Miks ir fiziķis, bet vecmamma Velta Mika ir informātikas skolotāja.

Tātad viņš audzis vidē, kur nav svešas ne eksaktās, ne humanitārās zināšanas. "Ja runā par šīm divām straumēm, es pat lielu nošķīrumu tajās neizjūtu – starp tām nav liela dzelzs priekškara.
Man liekas, fizika, ķīmija var būt ļoti skaista, tajā var būt mākslinieciski elementi. No otras puses, literatūra, valoda var būt ļoti analītiska, pat matemātiska," spriež jaunietis, atsaucot atmiņā piemēru, kad latviešu valodas valsts olimpiādē (jā, arī tādā viņš piedalījies) izaicinoši bija skaidrot pieturzīmju lietojumu dzejas fragmentā: "Tajā autors tiešām bija visai mākslinieciski izpaudies, valodu izmantojis visās tās iespēju robežās. Bija visai izaicinoši meklēt, kāds būtu formālais skaidrojums domuzīmei, semikolam vai citai pieturzīmei."

Džonatans kā mājās jūtoties gan dabaszinātņu, gan sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Grūtības sagādājot vien nozares, kur vajadzīga smalka, precīza zīmēšana, piemēram, rasēšana.

Jautāju Džonatanam kā aizrautīgam jaunietim, kā vecākiem palīdzēt savā atvasē iedegt uguntiņu, interesi. Varbūt pietiek ar to, ka vēro kādu no vecākiem, kuram dzīvē ir kāda aizraušanās?

"Ja pašus vecākus kaut kas interesē, par to noteikti var runāt ar bērnu. Tāpat svarīgi pamanīt atvases intereses un palīdzēt tām rast realizēšanos, jo vecāki ir tie cilvēki, ko tomēr redz katru dienu mājās, tā ir viena vai divas perspektīvas, kas laiku pa laikam var apriebties. Bet, ja ir ģimenes draugs vai radinieks, kura nodarbošanās bērnu interesē, noteikti viņus vajag savest kopā. Tā bija arī manā gadījumā. 9. klasē man liels impulss darboties ķīmijā bija tuvāka iepazīšanās ar ģimenei pazīstamu cilvēku, kas nodarbojas ar zinātnisko pētniecību ķīmijā, Organiskās sintēzes institūtā. Es varēju, kad vien vēlējos, viņam uzdot visus interesējošos jautājumus, jo ne vienmēr skolotājs var atbildēt uz tiem – skolotāji zina, kā iemācīt skolas vielu, lai bērni varētu sekmīgi nokārtot kontroldarbus un valsts eksāmenus, tas jau ir sarežģīts darbs, tāpēc bieži nepietiek laika plašākam skatījumam. Tādēļ ir labi, ja ir cilvēks, kam jebkurā brīdī var uzdot kādu pilnīgi traku jautājumu par interesējošo tēmu. Piemēram? 9. klasē, kad tikko sāku apgūt ķīmiju, man radās vienkāršs jautājums: kas notiktu, ja cilvēks iedzertu medicīnisko joda tinktūru? Atbilde ir – jods ir oksidētājs, tas ir kairinošs barības vadam, kuņģim, zarnām. No atbildes izriet nākamais loģiskais jautājums – ko cilvēks varētu izdarīt, lai viņš varētu tomēr iedzert šo tinktūru? Un tā saruna aizvirzās tālāk un tālāk... Šādi mēs darbojamies arī ar skolasbiedriem, kas interesējas par ķīmiju, gatavojoties olimpiādēm, – ik pa laikam kāds izmet jautājumu līdzīgā stilā un visi kopīgi mēģina uz to atbildēt. Manā klasē ir sevišķi daudz cilvēku, kam padodas un interesē ķīmija," stāsta Džonatans.

Es arī uzdodu viņam āķīgu jautājumu. Puisis atbild aizrautīgi un niansēti. Proti, jautājums ir šāds: ja mēs no Latvijas vēlētos aizrakties cauri zemeslodei līdz pretējai valstij, kā mēs varētu risināt problēmu, ka nevaram tikt cauri karstajai masai? Ja nu tiktu izdomāts veids, kā tai cauri tikt... Džonatans uzreiz precizē, ka, šķiet, pretī būtu Jaunzēlande. "Problēma ar tikšanu cauri ir tāda, ka jau padsmit kilometrus zem zemes virsmas ir diezgan liela temperatūra un spiediens, aparatūra to neiztur. Bet, ja izdotos kaut kā to pārvarēt un izbūvēt tuneli, kas izturētu milzīgu spiedienu un nesabruktu, es teiktu, pirmā problēma, kas atkal būtu jārisina, – gravitācijas spēku darbība. Šis spēks, ko mēs pašlaik izjūtam, faktiski nāk no visas zemeslodes, kas ir zem kājām. Ja sāktu doties pa šādu tuneli tālāk un tālāk, dziļāk un dziļāk, arvien mazāk zemeslodes masas atrastos zem cilvēka, bet būtu vairāk virs viņa. Tad gravitācijas spēks attiecīgi pavājinātos, un brīdī, kad cilvēks būtu ticis garām pašam zemes masas centram, spēks sāktu viņu vilkt pretējā virzienā. Tad būtu jādomā, kā to risināt," spriež Džonatans, piebilstot, ka līdzīgs uzdevums esot bijis fizikā.

Turpinot par dzimtas ietekmi, minu, ka vectēvs Agris ir ne tikai fiziķis, bet pievērsies arī rīkstniecībai un dziedniecībai. Vai mazdēls atrod saikni starp šīm abām nozarēm? "Es teikšu – katram savs," diplomātiski saka Džonatans, "ja kādu piesaista ezotēriskās lietas, ir ļoti jauki, ka ir kaut kas, kas interesē. Kā nekā pasaulē dažādas reliģijas ir diezgan populāras. Bet, kas attiecas uz fizikālajiem skaidrojumiem, ko šādās jomās cilvēki parasti mēdz sniegt, tajos vienmēr ir diezgan palieli trūkumi. Tādēļ varbūt tomēr labāk, ja tie lauciņi paliek tur, kur viņi ir, un fizika tajā netiek iepīta. Ciktāl man ir gadījies redzēt ezotērikas skaidrojumus, no fizikas skatpunkta tie nav īsti pārliecinoši," spriež Džonatans.

Džonatans savu nākotni saista ar ķīmijas apgūšanu, šobrīd – Latvijā, jo studiju kvalitāte šķiet laba un pagaidām ir neskaidra situācija par iespējām mācīties klātienē ārzemēs Covid-19 pandēmijas dēļ. "Man jau ir bijusi burvīgā iespēja skolēnu zinātniski pētnieciskā darba izstrādē pastrādāt gadu ķīmijas laboratorijā Organiskās sintēzes institūtā. Plānoju studēt ķīmiju un laiku veltīt blakus nodarbei – literatūrai," atklāj Džonatans. Viņš raksta dzeju un ir piedalījies skolēnu literāro darbu konkursos. "Vismaz šobrīd man šķiet, ka ar to labprāt nākotnē nodarbotos. Nav jau teikts, ka galvenā nodarbošanās ir tā, kur pelna naudu. Tie var būt divi pilnīgi dažādi jēdzieni."

Vai mammai un vecmammai, rakstniecēm, ir bijusi loma arī šāda virziena izvēlē? Džonatans aizdomājas, ka to viennozīmīgi nevar pateikt: "Sagadīšanās jau nemēdz būt. Uzturoties starp cilvēkiem, kam arī ir kaut kādas noteiktas intereses, tās dabiski var pielipt. Var notikt arī pretējais." Mammas bērnu grāmatas viņš mazotnē nav lasījis – tās tapušas vēlāk. Jaunākie ģimenes locekļi gan uzaugot arī ar mammas literārajiem darbiem.

Ko nākamais ķīmiķis aicinātu likt aiz auss lasītājiem, vērojot dažādas sabiedrības norises? "Man kā cilvēkam, kas aizraujas ar ķīmiju un, gribētos domāt, kaut ko no tās arī saprot, dažbrīd ir grūti lasīt dažus komentārus internetā, kuru autori šo jomu ļoti pārprot. Lielākoties tas gan notiek vienkārši uzjautrinoši. Piemēram, nesen redzēju, kā internetā dalījās ar informāciju par Covid-19 vakcīnu sastāvu. Tajā bija skaidrots, ko tā var nodarīt cilvēka ķermenim. Pirmkārt, puse no šīm vielām nav nevienas, ne Covid-19, ne kādas citas, vakcīnas sastāvā. Otrkārt, puse vielu, kas bija minētas, tikpat labi sastopama, piemēram, pārtikas produktos un sadzīvē. Teiksim, polisorbāti bija iezīmēti kā kaut kas šausmīgs, kas, nokļūstot cilvēka ķermenī, var izraisīt vēzi. Taču to pietiekami daudz ir arī parastākajā plombīra saldējumā! Vai dzīvsudrabs. Jā, dažās vakcīnās agrāk lietoja dzīvsudrabu saturošus savienojumos, mūsdienās to gandrīz vairs nedara, bet, pat ja tā notiek, deva ir mazāka nekā tā, ko var uzņemt, ēdot kūpinātu lasi. Šķiet, cilvēkus nobiedē jau "briesmīgais" nosaukums vien. Ir dzirdēts, ka bīstami ir dzīvsudraba termometri, tātad arī te dzīvsudrabs sastāvā būs kaitējošs... Tie ir vienīgie cilvēka iespaidi un izpratne par ķīmiju... Es ieteiktu – sastopoties ar nezināmu informāciju, nevajadzētu domāt, ka tas ir kaut kas bīstams tādēļ vien, ka izklausās biedējošs, vai tādēļ, ka pa ausu galam par tādu nosaukumu kaut kas slikts ir dzirdēts. Vai "viena tante teica, ka vienā pētījumā rakstīts, ka tas izraisa vēzi". Iesaku atbildi pajautāt kādam, kurš orientējas zinātnē," rosina jaunietis.

* 2020./2021. mācību gada sezonā Latvijā ir aizvadītas 13 mācību priekšmetu valsts olimpiādes, kurās piedalījušies 1182 skolēni. 399 skolēni ir apbalvoti ar godalgām, savukārt 45 saņēmuši apbalvojumu vairāk nekā vienā mācību priekšmeta olimpiādē.

** IZV ir atzīta par labāko skolu Latvijā, jo jau piecus gadus ieguvusi pirmo vietu Ata Kronvalda fonda mazo skolu reitingā. 2020. gadā IZV skolēni sasniedza valstī visaugstākos rezultātus centralizētajos eksāmenos matemātikā un latviešu valodā, bet angļu valodā – otro augstāko rezultātu Latvijā, kā arī uzvarējuši daudzās valsts un starptautiskajās mācību olimpiādēs.