izturība, mentālā izturība, domāšana, elastība
Foto: Shutterstock
Pandēmijas laiks prasa ne mazums izturības. Turklāt kopā ar daudzajiem ikdienas pienākumiem un izaicinājumiem – jā, mūsu emocionālā izturība un noturība tiek regulāri pārbaudīta. Tādēļ šoreiz stāsts par to, kā apzināties un attīstīt savas spējas, lai vieglāk un veiksmīgāk varētu pārvarēt grūtības, sekot mērķim un apzināties resursus. Kļūt elastīgākiem.

“Elastīgums nav fiksēta iezīme, kas cilvēkam vai nu ir vai nav; tas ir kaut kas, ko var attīstīt. Un ir noteiktas prasmes, kas palīdz to izdarīt,” portālam “Everydayhealth.com” skaidro Meijo (Mayo) klīnikas medicīnas profesors un labsajūtas eksperts Amits Soods (Amit Sood). “Elastīgums un mentālā izturība palīdz radoši risināt problēmas, pārformulēt mērķus, veidot sociālos kontaktus, meklēt palīdzību, kad tā nepieciešama. Emocionāli noturīgi cilvēki piedzīvo vairāk pacilājošu emociju un ir fiziski veselīgāki.”

Spēja saglabāt mieru


Negaidīti pārsteigumi vai sadzīviskas ķibeles, piemēram, iestrēdzis lifts, automašīnai pārsprāgusi riepa, mājās aizmirsts telefons vai pazaudēts maks – dzīve piedāvā neskaitāmus scenārijus, kas uz brīdi liek zaudēt ierasto līdzsvaru. Šādas situācijas, īpaši tās, kas rada lielu satraukumu un trauksmi, var mainīt domāšanas modeli no racionāla uz tādu, kur vispirms dominē reakcija, emocijas. Ko darīt lietas labā? Vērts uz mirkli apstāties, dziļi ievilkt elpu un veltīt minūti laika, lai apdomātu, kā vēlies reaģēt. Izvēlies risinājumus, kas ir saskaņā ar tavām vērtībām un aizsargā tavas intereses.

Pacietība un pieņemšana


Klausīšanās ir māksla, kas pārbauda pacietību, it īpaši, ja sarunas biedrs dalās ar kaut ko tādu, ko tu nevēlies dzirdēt, vai kad tu nevari sagaidīt brīdi, kad tiksi pie vārda, tādēļ regulāri meties pārtraukt vai iestarpināt. Kaut pacietība ir viena no izturības mērauklām. Veltot nedalītu uzmanību sarunas biedram, iedziļinoties viņa sacītajā un ļaujot izsacīt viņa domas līdz galam, tu lieliski trenē pacietību un pilnveido klausīšanās prasmi.

Pacietība un pieņemšana iet roku rokā. Tieksme visu kontrolēt un izplānot līdz vissīkākajai niansei reizēm var krietni sarežģīt dzīvi. Jo, ir lietas, kas, gribi to vai nē, ir ārpus tavas kontroles. Tad ir izvēle – pieņemt, ka tas tā ir, ka nenoteiktība bija, ir un būs, vai arī krist panikā. Patiesībā aptverot un pieņemot, ka pārmaiņas un neskaidrības ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa, tu paver ceļu radošumam. Paraugies uz situāciju no šāda skatu punkta: sakot “jā” nenoteiktībai un tam, kas šobrīd ir slikti, tu saki “jā” arī labajam.

Optimisms un pateicības kultivēšana


Lai gan lielākajai daļai cilvēku ir vieglāk justies kā pārliecinātiem optimistiem dienās, kad viss iet no rokas un pasaule ap mums šķiet laba, tikpat svarīgi, ja ne pat svarīgāk, ir saglabāt pozitīvu attieksmi arī tumšākajās dienās. Te var nākt talkā gan vizualizācija – atceries priecīgos un laimīgos mirkļus, ļauj, lai patīkamās sajūtas ieplūst ķermenī –, gan tuvāko cilvēku atbalsts un iedrošinājums, gan arī savu spēcīgo pušu apzināšanās un izvirzītie mērķi.

Foto: Shutterstock

Pateicība palīdz stiprināt attiecības un vispārējo labklājību. Pateicības kultivēšanas metodi var pielietot gan attiecībā uz lieliem, nozīmīgiem notikumiem, gan mazajiem ikdienas sīkumiem, piemēram, dziļu ieelpu, glāzi ūdens, radošu iedvesmu, smaidu. Jebko. Te jāpiebilst, ka lielisks “prieka spēles” piemērs ir Eleonoras H. Porteres grāmata “Polianna” – kurš teicis, ka bērniem un jaunatnei domāto literatūru nevar lasīt arī pieaugušie?

Tiekšanās uz mērķi


Izvirzi konkrētus mērķus! Viens no paņēmieniem, kā veidot mērķus, ir balstīties uz tā saucamo SMART principu, ko visai bieži izmanto uzņēmējdarbībā. Lai to izdarītu, jāveic pieci soļi:

  • Specifiskums – mērķim jābūt skaidri definētam un viegli saprotamam, izvairies no vispārinājumiem, kā, piemēram, “gribu dzīvot labāk”. Atslēga te ir konkrēta darbība.
  • Izmērāmība – te svarīgi, ka rezultātu var izteikt laika izteiksmē, skaitļos utt., tas atkarīgs no mērķa.
  • Sasniedzamība – mērķim vajadzētu būt pietiekami izaicinošam, bet tajā pašā laikā reālistiskam. Kaut maziem solīšiem, galvenais, uz priekšu!
  • Svarīgums – jāpatīk tam, ko dari, mērķim jāsaskan ar tavām personīgajām vērtībām un interesēm.
  • Laika ierobežojums – tas nozīmē nospraust konkrētus termiņus katram posmam ceļā uz mērķi. Pēc katra laika nogriežņa izvērtē, kas izdevies, bet kas ne un kādēļ.


Vislabākais variants ir mērķus pierakstīt, var arī atzīmēt, kas izdevies, pie kā vēl jāpiestrādā un tad ielūkoties šajās piezīmēs brīžos, kad šķiet, ka nekas tā īsti neizdodas, sašūpojas motivācija u.tml. Vērs uzmanību uz to, kas ir izdevies, kas liek pasmaidīt un justies iedvesmotai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!