Pozitīvais dopings miesai un garam – smiekli

Cilvēki sāk smieties jau bērnībā, kad tas palīdz attīstīt mazuļa sejas muskulatūru un ķermeņa augšdaļu. Turklāt smiešanās aktivizē tādus smadzeņu reģionus kā smadzeņu garozu un priekšējo daivu, kas ir atbildīga par kustību un emociju kontroli, kā arī limbisko sistēmu, kas modulē pozitīvās emocijas. Visu minēto reģionu mijiedarbība stiprina nervu savienojumus un palīdz smadzenēm koordinēt savu darbību, teikts portālā "Medicaldaily".

Ne mazāk būtiski, ka smiekli var samazināt fiziskās un emocionālās reakcijas intensitāti stresa apstākļos. Hroniska stresa dēļ paaugstinās hormona kortizola līmenis, kas izraisa virkni nevēlamu seku, jo tiek ietekmēta sirds un asinsvadu sistēma, vielmaiņa un imunitāte. Smiekli palīdz samazināt smadzeņu reakciju uz šķietamajiem draudiem, būtībā darbojas kā pretlīdzeklis stresam. Dabīgais antidots, kas vajadzības gadījumā allaž pa rokai.

Jāpiemin vēl kāds svarīgs hormons. Raugi, smiešanās palīdz kontrolēt serotonīna, kas smadzenēs izstrādājas pozitīvas pieredzes laikā, optimālu līmeni. Serotonīns ir zināms kā viela, kas ir atbildīga par laimes izjūtas un labsajūtas ierosināšanu.

Laba humora izjūta lielā mērā ir atkarīga no cilvēka sociālā intelekta un darba atmiņas resursu līmeņa. Jo daļā gadījumu smieklus izraisa neatbilstības situācijai, dažādi absurdi. Lai šo absurdo ziņu vai uzvedību atpazītu, iesaistās domāšana un pieredze, respektīvi, ir nepieciešama izpratne par citu cilvēku nodomiem, kā arī spēja paraudzīties uz situāciju no viņu perspektīvas. Tāpat tev jāspēj saskatīt lietu gaišā puse.

Smiekli palīdz nostiprināt saikni un vairot tuvību ar apkārtējiem. Piemērs tam ir cilvēka dzīves pats sākums – zīdaiņa smiekli ir ārēja prieka izpausme, kas palīdz stiprināt saites ar aprūpētājiem. Vēlāk tā ir ārēja pazīme, kas atspoguļo situācijas novērtējumu. Ne velti publisku uzstāšanos laikā runātāji reizēm mēģina pajokot, pasmieties, lai nodibinātu ciešāku psiholoģisko saikni ar auditoriju.

Katru dienu praktizējot kaut neilgu pasmiešanos, tu vari uzlabot sociālās prasmes, kas varbūt patlaban vēl pieklibo, stimulēt radošo domāšanu. Reaģējot uz humoru vai izsakot kādu joku, tu dalies savās izjūtās ar citiem un mācies ne tikai paust, bet arī uztvert ļoti dažādas reakcijas. Sākot ar to, ka tava reakcija vai izteiktais joks citiem patiks un netiks noraidīts un beidzot ar sliktāko scenāriju – nepatiku, ignorēšanu.

Smieklus mēdz izmantot arī psihoterapijā, kur pastāv pat speciālas metodikas, tostarp, lai palīdzētu pacientam un ārstam veidot savstarpējo uzticēšanos un uzlabotu darba vidi. Viens no paņēmieniem, ko mēdz pielietot, ir uzdot izpildīt dažādus ar smiešanos saistītus mājasdarbus, ko gan dēvē par "mājas spēlēm". Raugi, tas izpaužas kā ikdienas humora aktivitātes, piemēram, sarunājoties ar asprātīgiem cilvēkiem skatoties komēdijas vai pierakstot trīs smieklīgākās lietas, kas dienas laikā ar tevi ir notikušas.

Tu vari vingrināties smieties pat tad, kas esi viena. Lūk, variants – centies apzināti paraudzīties uz kāda notikuma, arī ne tā pozitīvākā, smieklīgo pusi pat ja pirmajā brīdī šķiet, ka te nu gan nekā smieklīga nav un nevar būt. Spēja uztvert dažādas ķibeles ar veselīgu humoru ļauj no citas perspektīvas paraudzīties uz šķietami neatrisināmu problēmu. Un, iespējams, to veiksmīgāk atrisināt.

Visbeidzot, vēl viens paņēmiens, kas aizgūts no smieklu jogas. Lai sekmētu fiziskās atbildes reakcijas var izmantot piespiedu smieklus, proti, skaļi izdvest skaņas, kas izklausās kā smiekli: Ha-ha he-he ho-ho!" Varbūt vērts pamēģināt?